Jaunais iesvētes/katehēzes nodarbību plāns.

Sveicu visus, 2012. Kunga žēlastības gadu iesākot!

2012. gada 10. janvārī, un turpmāk katru otrdienu, no plkst. 1900 – 2100 iesāksies iesvētes/katehēzes nodarbības visiem interesentiem, kuri vēlas tikt kristīti, kristīt bērnus, iesvētīties vai laulāties. Lai redzētu visu plānu un tēmas, ieejiet sadaļā kontakti un notikumi - iesvētes/katehēzes mācību tēmas un datumi. (var arī klikšķināt uz saites kalendārā)

2012. gada 2. janvāris. Mācītājs Varis Bogdanovs

II Ziemassvētkos: Kaut kur dzirdētā pasaka par ēzelīti, gana nūju un sili.

      Reiz dzīvoja ēzelītis, gana nūja un sile. Viņi visi dzīvoja tālu viens no otra, bet bija vienādi ļoti nelaimīgi. Viņiem nepatika, kas viņi bija, un ko viņi darīja.
      Ēzelītis caurām dienām un naktīm sapņoja kļūt par skaistu zirgu. Viņš īsti nevarēja izlemt kādas krāsas spalvu viņš gribētu – baltu vai melnu, bet viens bija pilnīgi skaidrs – viņš būs karavadoņa staltais zirgs, ar skaistām krēpēm un īstu zirga asti, nevis žurkas asti ar pušķi galā, kāda viņam bija tagad. Sava pelēkā spalva un īsās kājiņas viņam arī riebās, un vēl viņam nepatika, ka cilvēki viņu uzskatīja par spītīgu un dumju. Viņi nesaprata, cik grūti būt tādam – pelēkam un visu apsmietam!Citreiz bija tik grūti ap sirdi, ka gribējās kaut nedaudz pastāvēt. Vienīgi saimnieks tādos brīžos vienmēr mīļi pabužināja starp ausīm. Tas bija vājš mierinājums, bet tomēr patīkams. Viņš vai plīsa no skaudības dzirdot kara zirgu auļus, bet ieraugot tos, viņš aizmirsa visu uz pasaules. Tikai vienu reizi viņam bija izdevība uz īsu mirkli būt kara zirga tuvumā. Viņš sajuta īstu iemauktu un seglu smaržu… ak, kas tās bija par sajūtām! Visu nākošo dienu viņš aiz sajūsmas nespēja neko ieēst. Saimnieks pat izbijās, jo domāja, ka viņš ir saslimis. Ēzelītis zināja, ka bez viņa saimnieka ģimenei būtu ļoti grūti izdzīvot. Īpaši tagad, šī garā ceļojuma laikā, kad saimnieka sievai ir kaut kas nesaprotams atgadījies, jo ar katru dienu viņa kļuva aizvien apaļāka, un apaļāka! Continue reading

2011. gada Kristus dzimšanas svētku vakarā: Vai Viņš piedzims tavā dzīvē?

Vai zināt kā jūs piedzimāt? Vai zināt, kādēļ vecāki jūs ieņēma un ļāva piedzimt? Kāda bija pati dzimšana?
Bībele atklāj, ka mēs ienācām šai pasaulē no pilnīgas nebūtības – pēc cilvēka gribas, bieži seksuālās iegribas dēļ, kā arī citu gribēšanu dēļ (Jņ. 1:13). Neviens mums neprasīja atļauju vai piekrišanu dzimšanai. Gribēti un negribēti, ar nodomu ieņemti un nejauši, tik dažādi mēs piedzimām. Ja būtu iespējams noskaidrot patiesos iemeslus dzimšanai, varbūt tie izbiedētu, un varbūt labāk tos arī nemaz nezināt!? Taču ikviens no mums vēlas būt mīlestības bērns, lai esam mīlēti un gaidīti.
Mēs piedzimām dzīvei, un lai kāda būtu bijusi vecāku motivācija ieņemšanai un iznēsāšanai, visi dzimstam pēc Dieva tēla un līdzības. Mēs nesam Dieva noslēpumu sevī, un esam neatkārtojami, un ne ar ko salīdzināmi – unikāli Dieva mākslas darbi. Vienreizēji arī tad, kad mūsu ievainotā pašapziņa un citu cilvēku iedomība rāda aplamu priekšstatu par sevi. Īpaši un neatkārtojami, ja arī kāds vai kādi mūs uzskata par nevajadzīgiem – pelēku masu. Dievs dod dzīvību un svētību. Dzīve, dzīvība – vienmēr Dieva dzīvība, jo ir Dieva elpa, dzīvības dvaša mūsos (Gen.2:7).
Taču ne tā piedzimst Kristus. Vārda tapšana par miesu ir noslēpumu noslēpums – Dievs un Cilvēks vienā personā! Mēs no nebūtības ienākam pasaulē, un saņemam visu samaitāto mantojumu, un to nemaz nejūtam.
Kristus tā nedzimst! Viņš pats ir dzīvība un pasaules gaisma, un ienāk pasaulē, lai pakļautos visas radības ierobežojumiem. Tā ir mīlestības izvēle, un mums neiespējama, jo Viņam jābūt īstam, patiesam Cilvēkam neizmantojot Savu dievišķību, lai dzīvotu kā Cilvēks. Savu dievišķību Viņš izmantos tikai citu labā – atklājot Evaņģēlija Vēsti dziedinot cilvēkus. Viņš ienāk grēka sakropļotā pasaulē, kur mudžēt mudž no ļaunuma, skopuma, ciešanām, bailēm, naida, un plosās nāve. Nāve atklāj to, ka šī pasaule ir pārdevusies velnam (Ebr. 2:14), Dieva pretiniekam, par laba un ļauna atzīšanas koka augļiem. Svētie Raksti atklāj, ka velns ir pirmais slepkava vēl pirms Kaina. Viņš ienes nāvi, kas miršanā pārplēš cilvēku, un ir pretstats Dieva dāvātai dzīvībai (Jņ 8:44). Bībele atklāj arī to, ka Dievs pirms pasaules radīšanas ir noslēdzis derību arī ar visiem eņģeļiem, un šī nezināmā derība ļoti spēcīgi ietekmē mūs ikdienā, īpaši, kad mēs piedzīvojam netaisnību saucot – kur ir Dievs!? Continue reading

2011.gada Adventa laikā: Gaidīšanas laiks…

Ikviens savā dzīvē saskaras ar gaidīšanu dažādās izpausmes formās. Visa dzīve ir piesātināta ar gaidīšanu. To nosaka laiks. Laika ritējums ar ātrumu sešdesmit sekundes minūtē, un sešdesmit minūtes stundā. Laikam ir pakļauts viss! Mēs gaidām. Gribot un negribot, priecājoties un bēdājoties, pacietīgi un nepacietīgi, bet visi ar cerību, ka būs, izdosies, notiks un piepildīsies!
Ļoti dažādas sajūtas sevī sajūtam kaut ko gaidot, un tās iekrāso gaidāmais. Interesanti ir, ka mūsu sajūtas un jūtas par gaidāmo maina laika ritējuma ātrumu, lai arī mēs zinām, ka laiks rit ar nemainīgu ātrumu. Ir brīži, kad mums ļoti nepatīk gaidīt, un laiks stiepjas ļoti, ļoti lēnām. Citreiz mēs skumstam, citreiz mēs krītam izmisumā, bet citreiz tas tracina un mēs dusmojamies. Daži pat ir gatavi saplosīt ikvienu un visus, kas izraisīja šo stāvokli. Ir brīži, kad mēs labprāt gaidām, un vēlamies attālināt gaidāmo, lai tas nekad nenotiktu. Ir brīži, kad laiks aizskrien vēja spārniem, un tos mēs saucam par laimes mirkļiem. Nemaz nav iespējams aprakstīt visus šos sajūtu un situāciju stāvokļus, jo ar tiem ir piesātināta visa ikdiena, visa mūsu dzīve. Continue reading