Svētdienas sprediķī mācītājs Rāviņš runāja par bagāto vīru un nabaga Lācaru.

Ilustrācijai viņš citēja Kjerkegora trīs ticības pakāpes (estētisko, ētisko un reliģisko).

Cita starpā viņš teica arī šos vārdus:

Farizeji bija sasnieguši ētisko ticības pakāpi un visu gribēja izdarīt pareizi, kā likumi prasa. Bet to pašu galveno Dieva likumu, mīlestības likumu, viņi nespēja ievērot, jo viņiem apkārt bija neredzamie, nedzirdamie cilvēki – tie, kuŗi nedzīvoja pēc farizeju uzskatiem. Un kā lai dara mīlestību tiem, ko nevar nedz redzēt, nedz dzirdēt?

Mums apkārt ir neredzamie cilvēki – tie, kuŗi mums neērti, kas nedara tā kā mēs, kas atšķiŗas pēc formas un būtības. Dievs katru neredzamo pamana, ievēro un iemīl. Mums, Dieva bērniem, vajadzētu sekot viņa piemēram. Vai jūs jau pamanījāt neredzamos?