Pirms Lieldienām ir laiks padomāt par savas dvēseles tīrību. Viens lielisks veids ir uzmest sev aci caur velna brillēm:

Ja velns rakstītu savus slavinājumus, tad tie, iespējams, izskatītos šādi:

Slavēti tie, kuri ir pārāk noguruši, pārāk aizņemti, pārāk nelaimīgi, lai reizi nedēļā pavadītu pāris stundas kopā ar citiem kristiešiem – viņi ir mani labākie strādnieki.

Slavēti tie kristieši, kuri gaida, lai viņus lūdzas un sagaida pateicību – tos es varu izmantot.

Slavēti pārjūtīgie. Ja man mazliet paveiksies, viņi pārstās iet baznīcā – viņi ir mani misionāri.

Slavēti kašķīgie – tos sauks par maniem bērniem.

Slavēti tie, kuri sūdzas: es tos uzklausīšu.

Slavēti tie, kuriem apnikušas mācītāja metodes un kļūdas – jo viņi neko negūs no viņa sprediķiem.

Slavēts katrs draudzes loceklis, kurš sagaida, ka viņu īpaši ielūgs uz baznīcu – jo viņš ir daļa no problēmas, nevis no risinājuma.

Slavēti tie, kuri tenko – jo viņi izraisīs strīdus un šķelšanos, kas man labi patīk.

Slavēti tie, kuri viegli apvainojas – jo tie drīz dusmās atstās Baznīcu.

Slavēti tie, kuri neziedo Dieva darbam – tie ir mani palīgi.

Slavēts ir tas, kurš sludina mīlestību uz Dievu, bet ienīst savu brāli vai māsu – jo tāds būs ar mani uz mūžiem.

Slavēti jūs esat, ja jūs lasāt šos vārdus un domājat par citiem cilvēkiem [nevis par sevi] – jūs jau piederat man.

– Autors nezināms –

tulk. lauma