Ikviens savā dzīvē saskaras ar gaidīšanu dažādās izpausmes formās. Visa dzīve ir piesātināta ar gaidīšanu. To nosaka laiks. Laika ritējums ar ātrumu sešdesmit sekundes minūtē, un sešdesmit minūtes stundā. Laikam ir pakļauts viss! Mēs gaidām. Gribot un negribot, priecājoties un bēdājoties, pacietīgi un nepacietīgi, bet visi ar cerību, ka būs, izdosies, notiks un piepildīsies!
Ļoti dažādas sajūtas sevī sajūtam kaut ko gaidot, un tās iekrāso gaidāmais. Interesanti ir, ka mūsu sajūtas un jūtas par gaidāmo maina laika ritējuma ātrumu, lai arī mēs zinām, ka laiks rit ar nemainīgu ātrumu. Ir brīži, kad mums ļoti nepatīk gaidīt, un laiks stiepjas ļoti, ļoti lēnām. Citreiz mēs skumstam, citreiz mēs krītam izmisumā, bet citreiz tas tracina un mēs dusmojamies. Daži pat ir gatavi saplosīt ikvienu un visus, kas izraisīja šo stāvokli. Ir brīži, kad mēs labprāt gaidām, un vēlamies attālināt gaidāmo, lai tas nekad nenotiktu. Ir brīži, kad laiks aizskrien vēja spārniem, un tos mēs saucam par laimes mirkļiem. Nemaz nav iespējams aprakstīt visus šos sajūtu un situāciju stāvokļus, jo ar tiem ir piesātināta visa ikdiena, visa mūsu dzīve.
Advents ir gaidīšanas laiks. Adventa laiks pievērš mūs tam, ka arī Dievs gaida uz šo pasauli, kas pirmajā mirklī šķiet neiespējami – tā nevar būt! Tomēr, tā ir. Kristus neienāk pasaulē Noasa laikā vai pirms, un Viņš nenāk Ābrahāma laikā. Viņš nenāk Mozus laikā, un arī vēlāk ne. Viņš neienāca pasaulē tūkstoš gadus vēlāk, un Viņš nepiedzima mūsdienās, bet piedzima īstajā gadā un dienā – kad laiks bija piepildījies (Gal.4: 4)! Cilvēki gaidīja Viņu tūkstošiem gadu pirms, un arī toreiz, bet kad Viņš piedzima, tad gandrīz visi paskrēja garām! Vai tagad mēs darām citādi?
Varbūt pie vainas bija steiga? Ne jau tikai šajā laikā mēs steidzamies, tā ir bijis vienmēr. Salīdzināšana tikai rada ātruma vai lēnuma sajūtu. Pirms Kristus dzimšanas, un dzimšanas laikā, pasaulē notika ārkārtīgi daudz svarīgu notikumu. Cilvēki steidzās un paspēja, kavēja un zaudēja ļoti daudz ko! Cik daudz līdz mūsdienām ir atnesuši vēsturiskie dokumenti tā laika svarīgos notikumus? Ja Kristus nepiedzimtu toreiz, tas laiks vēsturē netiktu izgaismots un svinēts. Reizē skaisti un biedējoši. Cik no tagadējā laika ieies vēsturē? Varbūt tāpēc daudzi cilvēki trako, un mēģina radīt sensācijas, nozīmīgus notikumus, lai ieietu vēsturē!?
Varbūt viņi nezināja un nesaprata? Vai tad mēs šodien esam daudz zinošāki un saprotošāki? Neiet runa par faktiem, tiem ir vieta enciklopēdijās u.c. informācijas nesējos, lai vajadzības brīžos tos izmantotu. Vai zinot dažus faktus no cilvēka dzīves mēs varam teikt, ka viņu pazīstam vai saprotam? Šķiet, ka nē! Kā tad mēs iepazīstam viens otru? Veidojot attiecības, esot kopā… runājot, smejoties, skumstot un atbalstot, gatavojoties un svinot kopā dažādus svētkus! Tam visam vajag laiku, un attiecībās ar otru cilvēku ir arī ļoti daudz jāgaida. Bieži ir daudz neskaidrības un nedrošības, un vispār, tas ir ļoti grūti, jo no daudz kā ir jāatsakās! Varbūt tieši tāpēc ir tik vilinoši dzīvi aizpildīt ar steigu, skrienot viens otram garām, radot sevī vajadzības un aizņemtības sajūtas ilūziju!? Jā, pasaule piedāvā ļoti daudz iespēju aizmirsties… .
Advents ir gaidīšanas laiks ar vēstījumu – kad laiks piepildīsies tev!? Dievs vēlas ienākt tavā dzīvē, un Kristū, Viņš nostājas tev līdzās kā Cilvēks. Viņš vēlas piedzimt tavā dzīvē, lai tu atdzimtu mūžībai. Viņš vēlas veidot ar tevi attiecības – mīlestības attiecības, lai tevi dziedinātu, un tu atrastu svarīgo un īpašo savā dzīvē. Tam ir vajadzīgs laiks, ko Dievs tev ir devis.
2011. gada Adventa laikā
Mācītājs Varis Bogdanovs
