Vai zināt kā jūs piedzimāt? Vai zināt, kādēļ vecāki jūs ieņēma un ļāva piedzimt? Kāda bija pati dzimšana?
Bībele atklāj, ka mēs ienācām šai pasaulē no pilnīgas nebūtības – pēc cilvēka gribas, bieži seksuālās iegribas dēļ, kā arī citu gribēšanu dēļ (Jņ. 1:13). Neviens mums neprasīja atļauju vai piekrišanu dzimšanai. Gribēti un negribēti, ar nodomu ieņemti un nejauši, tik dažādi mēs piedzimām. Ja būtu iespējams noskaidrot patiesos iemeslus dzimšanai, varbūt tie izbiedētu, un varbūt labāk tos arī nemaz nezināt!? Taču ikviens no mums vēlas būt mīlestības bērns, lai esam mīlēti un gaidīti.
Mēs piedzimām dzīvei, un lai kāda būtu bijusi vecāku motivācija ieņemšanai un iznēsāšanai, visi dzimstam pēc Dieva tēla un līdzības. Mēs nesam Dieva noslēpumu sevī, un esam neatkārtojami, un ne ar ko salīdzināmi – unikāli Dieva mākslas darbi. Vienreizēji arī tad, kad mūsu ievainotā pašapziņa un citu cilvēku iedomība rāda aplamu priekšstatu par sevi. Īpaši un neatkārtojami, ja arī kāds vai kādi mūs uzskata par nevajadzīgiem – pelēku masu. Dievs dod dzīvību un svētību. Dzīve, dzīvība – vienmēr Dieva dzīvība, jo ir Dieva elpa, dzīvības dvaša mūsos (Gen.2:7).
Taču ne tā piedzimst Kristus. Vārda tapšana par miesu ir noslēpumu noslēpums – Dievs un Cilvēks vienā personā! Mēs no nebūtības ienākam pasaulē, un saņemam visu samaitāto mantojumu, un to nemaz nejūtam.
Kristus tā nedzimst! Viņš pats ir dzīvība un pasaules gaisma, un ienāk pasaulē, lai pakļautos visas radības ierobežojumiem. Tā ir mīlestības izvēle, un mums neiespējama, jo Viņam jābūt īstam, patiesam Cilvēkam neizmantojot Savu dievišķību, lai dzīvotu kā Cilvēks. Savu dievišķību Viņš izmantos tikai citu labā – atklājot Evaņģēlija Vēsti dziedinot cilvēkus. Viņš ienāk grēka sakropļotā pasaulē, kur mudžēt mudž no ļaunuma, skopuma, ciešanām, bailēm, naida, un plosās nāve. Nāve atklāj to, ka šī pasaule ir pārdevusies velnam (Ebr. 2:14), Dieva pretiniekam, par laba un ļauna atzīšanas koka augļiem. Svētie Raksti atklāj, ka velns ir pirmais slepkava vēl pirms Kaina. Viņš ienes nāvi, kas miršanā pārplēš cilvēku, un ir pretstats Dieva dāvātai dzīvībai (Jņ 8:44). Bībele atklāj arī to, ka Dievs pirms pasaules radīšanas ir noslēdzis derību arī ar visiem eņģeļiem, un šī nezināmā derība ļoti spēcīgi ietekmē mūs ikdienā, īpaši, kad mēs piedzīvojam netaisnību saucot – kur ir Dievs!?
Kristus pasaulē piedzimst kā bērns, ar visu jaundzimušā atkarību, ievainojamību un nespēcību. Vai varam aptvert, ka Viņš var vienā mirklī izslēgt visu visumu, sauli un visus mūsu prātus, bet Viņš piedzimst kā nevarīgs bērns!? Viņš ir radījis visas valodas, bet tagad mācīsies runāt!? Viņš ir radījis visus cilvēka orgānus, bet tagad pats mācīsies tos savaldīt – ēst un izvadīt visu nevajadzīgo ārā!? Viņš nododas pilnībā to rokās, kuri Viņu ieskauj tuvu un tālu – zem sargājošās mīlestības un pasargājuma, un zem sitieniem, zem aukstas vienaldzības un naida varas.
Viņš piedzimst pasaulē, jo cilvēki ir zaudējuši pašu būtiskāko – Dieva godības un klātbūtnes apjausmu, spēju ticēt un mīlēt. Kristus to izteiks pie krusta – Mans Dievs, Mans Dievs kāpēc Tu Mani esi atstājis? (Mt. 27:46) Tas ir visu cilvēku neapzinātais un arī apzinātais izmisuma sauciens piedzīvojot netaisnību. Mēs esam bez vainas vainīgie, jo piedzimstam jau Dievu aizmirsuši! Taču mums ir ārkārtīgi viegli un dabiski ļauties ļaunumam visās tā izpausmēs. Mums Dievu arī nemaz nevajag, un varam bez Viņa tīri labi iztikt, un tas nemaz nav liekuļots! Mēs piedzimstam bez ticības, bet neticība ir visu grēku sakne.
Viņš piedzimst pasaulē, lai nestu dzīvību, un lai atvērtu Debesis, jo Viņš ir dzīvības devējs. Iepretim Kristum, šīs pasaules vēsts ir nāve un iznīcība. Lai kā mēs mēģinām mīkstināt šo vēsti, runādami par dabas cikliem – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu, pamošanos un aizmigšanu, tas mums nenieka nelīdz. Mums visiem būs jāmirst, un visiem būs jāsastopas ar nāvi sevī. Mums nelīdz neviens šīs pasaules mierinājums, jo, lai nāvi pārvarētu mums vajag kādu, kurš nāvi salauž. Mums vajag dzīvības vēsti, kas nāk no paša Dieva! Mums vajag vēsti, kas nav no šīs pasaules! Kristus dzimšana ir šī Labā Vēsts, jo Kristus ir mūsu Dzīvības Koks, kam Ādams un Ieva pagāja garām!
Viņš piedzimst, un pasaulei ir iegansts kļūt par vēl lielāku tirgus laukumu, kur pirkt un pārdot visu, kas vien ir kustināms un nekustināms, kas ir dzīvs un nedzīvs. Kāpēc? Jo pasaulei nav ko likt pretī Dzīvības Kungam, tā var tikai imitēt dzīvību caur rosīšanos. Tirgošanās jau tāpat notiek vienmēr, tā arī neapstāsies un nebeigsies, kamēr vien pastāvēs šī pasaule, jo tā ir arī nepieciešamība. Taču tirgošanās bieži nes dēmonisku vēsti un izpausmes! Kad tirgošanās notiek varas, pakļaušanas un pazemošanas dēļ, un bizness nozīmē naudas „taisīšanu”, tad tirgošanās iegūst šīs dēmoniskas izpausmes. Kāda tad ir starpība, ar ko naudu „taisīt” – audzējot labību, kartupeļus, izgatavojot mēbeles, apavus vai pērkot amatus un lēmumus, tirgojot narkotikas, ieročus un cilvēkus?! Ja biznesa jēga ir tikai nauda, tad tam nav robežu, un darba vērtību sveram pēc algas, un cilvēka vērtību mēram naudā vai amatā. Varas kārdinājums pār citiem cilvēkiem, kas būs un kas nebūs, ir ļoti milzīgs, bet saknē tā ir augstprātība! Augstprātībā mēs bīstami tuvojamies velnam, jo augstprātība ir viņa mīļākais grēks, kas viņu arī pārvērta Dieva pretiniekā.
Biznesā visam ir jābūt noteiktam, un ar savu cenu. Kārdinājums ir ļoti liels, visam piekārt cenu, lai reizi par visām reizēm varētu saprast – cik viss maksā!? Cik maksā dzīvība? Cik maksā mīlestība? Cik maksā brīvība? Cik maksā draudzība? Cik maksā nodevība? Visbeidzot, cik maksā Debesis? Cik tās maksā? Jā, un viss šai pasaulē patiešām kaut ko maksā, un nekas nav par velti! Pat siers peļu slazdā pelei maksā dzīvību!
Dievs atbild ar Savu piedzimšanu – top par Cilvēku. Brīnums ir noticis! Dievs ar to mums pasaka, ka piedzimt par cilvēku ir labākais, kas varēja ar mums notikt! Šovakar mēs svinam šo brīnumu! Vai šovakar šis brīnums piedzims arī tevī? Kaut tūkstoš reižu Kristus dzimtu pasaulē, bet ne tevī, tas tev nenieka nelīdz! Tas ir kā skatīties uz saldējumu, un nekad to nenogaršot; tas ir kā stāvēt jūras malā, un nekad nepeldēt; tas ir kā stāvēt pie galda, kas pilns ar garšīgu ēdienu, bet nekad to nenogaršot! Vai Viņš piedzims tevī?
Šovakar mēs svinam brīnumu, kas vēlas mūs piepildīt ar Savu gaismu! Pasaulē var būt arī citādi, un to atklāj Dievs ar savu dzimšanu. Var savādāk! Kristus Sevi dāvina pasaulei, lai ikviens Viņu saņemtu! Viņa dzimšana mūsu dzīvei ienes vērtību. Viņa dzimšana atklāj un rāda virzienu, kur tiekties visam, ko mēs darām. Viņš dzimšana tev atver Debesis, un saka – tu esi pats vērtīgākais! Tā Dievs tevi uzrunā atzīdamies mīlestībā!
Šovakar mēs svinam Viņa dzimšanu! Tomēr vairs nav tik svarīgi, kad pirms divtūkstoš gadiem šī dzimšana notika – 24. decembra vakarā vai citā dienas vakarā, vai varbūt pat mēnesī. Tam nav tik liela nozīme, ja svinam dzimšanu Cilvēkam, Kurš ir augšāmcēlies, Kura rokās ir laiks un telpa, un visas mūsu dzīvības. Būtiski ir – vai Dieva atzīšanās mīlestībā ir svarīga tev?! Mēs esam aicināti šos svētkus svinēt katru dienu un mirkli – visa mūža garumā!
Priecīgus, svētīgus mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus dzimšanas svētkus! Āmen.
2011. gada 24. decembra vakarā.
Mācītājs Varis Bogdanovs.
