Kādā grāmatiņā uzdūros jaukam apraksta par postmoderno (apmēram mūsdienu) cilvēku un viņa attieksmi pret

Baznīcu – tālāk seko citāts, tulkojums mans.

“Pastāvība nav postmodernā laikmeta tikums. Vislabāk tas parādās pret Baznīcu vērstā nemitīgā kritikā.

• Pūlis, kas apgalvo, ka Baznīca ir kropla un ienīst Konstantīnu (Romas imperators) un kristīgās pasaules idejas, vienlaikus arī grib, lai Baznīca ir mākslu patrons, nodrošina bērniem izklaidējošas nodarbības un vada pasauli uz mieru un mīlestību.

• Viņi vaimanā par Baznīcu, kurā ir pārāk daudz dažādu programmu, un tad uzskaita simtiem resursietilpīgu lietu, ko Baznīcai vajadzētu darīt.
• Viņiem nepatīk Baznīca, jo tajā ir par daudz hierarhijas, un tad viņi paziņo, ka nevar izturēt, ka Baznīcā nav normālas vadības.
• Viņi vēlas, lai Baznīcā būtu vairāk dažādu cilvēku un tad aizlaižas uz tikšanos kafejnīcā ar citiem, kam apmēram trīsdesmit, kas skatās filmu festivālus, klausās nestandarta radio programmas un cenšas samazināt oglekļa izmešus pasaulē.
• Viņi grib, lai apkārt būtu ģimeniska gaisotne, bet tikko sastop tajā kādu ģimeni, tūlīt paziņo, ka visā baznīcā ir tikai tuvi radi [un normāliem cilvēkiem tur nav vietas].
• Viņi nekavējas Baznīcai darīt zināmu, ka tai ir briesmīga reputācija starp cilvēkiem sabiedrībā, un tad kritizē to, ka Baznīca pārāk daudz pievērš uzmanību savam tēlam sabiedrībā.
• Viņi brauc Baznīcai virsū par to, ka tā pārāk maz risina sociālās problēmas, bet tad paziņo, ka Baznīcai nav ko darīt politikā.
• Viņi vēlas Baznīcas vienību un visu konfesiju atcelšanu, bet nepamana, cik ironiski, ka paši ir atstājuši Baznīcu, jo nevarēja atrast konfesiju, kas viņus apmierinātu.
• Viņi apgalvo, ka Baznīcā trūkst kopības un tad pieprasa, lai viņiem tiktu nodrošināta iespēja individuāli praktizēt savu reliģiju.
• Viņi vēlas vadītājus ar nākotnes redzējumu, bet negrib, lai kāds viņiem stāstītu, ko darīt vai par ko jāpadomā.
• Viņi grib Baznīcu, kur viens otru pazīst un rūpējas, un tad sūdzas, ka Baznīca ir tāds kā izolēts lauku klubiņš, kas rūpējas tikai par saviem biedriem.
• Viņi vēlas, lai Baznīca būtu vēsturiska, bet viņiem riebjas tas, ka tā pati liturģija atkārtojas katru svētdienu.
• Viņi aicina, lai netiktu tiesāti ‘to cilvēku garīgie ceļi, kuŗi iepriecina Dievu un dara labu cilvēkiem’ – bet tad apsaukā tradicionālo Baznīcu rupjiem, nepieklājīgiem vārdiem.”

Kevin DeYoung . Why We Love the Church