[fragments no uzrunas draudzes darbiniekiem]

1. Izvairīsimies no tenkām
Jaunā Derība brīdina no tenkām. Grieķu vārds, ko tulko kā ‘tenkas’ nozīmē čukstēšanu vai čukstētāju. Citiem vārdiem sakot, uzsvars nav uz informācijas nepatiesumu, bet gan uz to, ka informācija tiek kaut kādā veidā slēpta. Tā nav atklāta, tieša un visiem pieejama. Tai apkārt ir tumsa. Tā nedarbojas mīlestības gaismā. Tā nav vērsta uz dziedināšanu. Tā baro patmīlīgu vēlmi izskatīties pareizam, nespēlējot pēc mīlestības likumiem.

Pāvils 2. vēstulē korintiešiem raksta – Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos,[..] ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības. (2. Kor. 12:20)

2. Sameklēsim viens otrā žēlastības pierādījumus un stāstīsim par tiem gan viens otram, gan viens par otru.
Korintas draudzei bija daudz trūkumu, bet Pāvils tik un tā atrada iemeslu par viņiem pateikties Dievam – par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū (1. Kor. 1:4). Arī pats nepilnīgākais mācītājs vai draudzes darbinieks – un trūkumi piemīt mums visiem – ir Dieva žēlastības darbs. To redzēt un par to iespējami bieži runāt pagodina Kristu un palīdz iegūt pareizu nostāju kritikai.

3. Sacīsim kritiku viens otram tieši, ja mums ir vēlēšanās par to ar kādu runāt.
Galvenais nav tas, ka mums visiem jādomā vienādi, īpaši, ja tas attiecas uz dažādiem draudzes darbiem. Pāvils vēstulē Romiešiem (12:8) raksta – Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Varbūt, ka tas nav iespējams, bet ir vērts pamēģināt.

4. (Īpaši nesaskaņu gadījumos) Meklēsim pretējās puses uzskatos labākos motīvus un pieturēsimies pie domas, ka viņi vadās pēc labākās sirdsapziņas.
Kad Pāvils vēstulē romiešiem 14 runā par domstarpībām, viņš piemin, ka cilvēkiem ar pilnīgi pretējiem praktiskiem uzskatiem ir kopīgi sirds motīvi: kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam (14:6). Mūsu sirds vēlēšanās godināt Dievu var mūs apvienot par spīti dažādiem uzskatiem prakses jautājumos.

5. Bieži pārdomājiet, ka mums ir kopīgs, liels mantojums.
Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka: “Liels ir Tas Kungs.” (Ps. 40:17)
Pieminēšu tikai dažas lietas, kas mums ir kopīgas – Apustuļu ticības apliecība; Dievs – visa valdītājs; Kristus spožums un pazemība; viņa pestīšana, kas dod dzīvību; dārgie un lielie solījumi, kā tos lasām Rom. 8:28 (tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti) un 8:31-32 (Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?); vērtīgā un bagātā Bībele; pacietīgais un varenais Svētais Gars, kuŗš mūs pārveido; cerība uz nākamo godību; dziļš ieskats cilvēces būtībā; kopīga misija pasludināt visām tautām vēsti par Jēzu…

6. Vairāk priecāsimies par to, ka mums piedots, nekā par to, ka mums taisnība. Tādējādi mēs ļausim evaņģēlijam veidot mūsu attiecības (Efez. 4: 32-5-2).
Kam maz piedod, tas mīl maz – (Lk. 7:47). Citiem vārdiem sakot, vairāk padomājiet par saviem grēkiem un to, ka Dievs jūs brīnumainā kārtā izglābis, nekā par citu cilvēku trūkumiem.

Pilns angļu teksts atrodams šeit.

Copyright 2009 John Piper.  Tulkots ar atļauju. www.desiringGod.org