Mana Kunga vaigs


Nav manā priekšā Kunga attēla:
Viņš savus darbus nerakstīja akmenī,
un kokā neiecirta –

Aiz viņa nepalika kapakmens
Vai apputējis tīstoklis;
viņš visas atmiņas par sevi uzticēja
vien sirdīm – cilvēkiem.

Kas seju redz, redz tik pa daļai
Kas garu sajūt, ko tā slēpj –
tas visu redz,
tam vairāk nevajag.

Lej savu dzīvi manā, Kungs,
Nāc manā sirdī,
un tad man tiešām acu priekšā mūžam būs
Tavs mīļais vaigs.

Tulkots ar Northumbria Trust Ltd. atļauju no grāmatas “Celtic Daily Prayer” (Ķeltu ikdienas lūgšanas)

Telefons no augšienes

Kad es gribu būt vienatnē, es izslēdzu mobilo telefonu, atslēdzu radio un aizeju no interneta.

Pasaule paliek ārpus manu sakaru zonas. Es vairs neesmu pasaulē, viņa notiek kaut kur citur – ar savu steigu un aizķeršanos, ar savu informāciju un tās trūkumu, ar saviem cilvēkiem un notikumiem.
Es palieku ārpus pasaules izplatījuma. Manis nav, es nogrimstu informācijas jūŗas dūņās.

Kad es palieku vienatnē, ierokos aizsargslānī, uzvelku klusuma bruņas, es nonāku kādā citā raidīšanas zonā.

Mana iebūvētā antena uztveŗ pārraidi, kas īpaši šifrēta tikai vienam adresātam – manai sirdij. Tā ir pārraide no citas Sirds. Klusumā pulsē Dieva mīlestība.

T-tuk. Es, Gaisma.
T-tuk
. Atnācu pasaulē
T-tuk.
Lai neviens
T-tuk.
Kas Man tic
T-tuk.
Nepaliktu tumsībā*.
T-tuk… T-tuk… T-tuk…

Mana sirds iepukstas ritmā līdzi ar Dieva sirdi. Viņas pukstot sarunājas.

Informācijas okeāna dūņās ir klusums un kas svarīgāks par nemitīgu notikumu ņirbu un ziņu zibēšanu. Tā ir saruna par to, kas svarīgs. Vienīgais zvans, uz kuŗu tiešām vērts atbildēt.

————————————————-
*(Jāņa 8:12)

L.T.L.

Baznīcas gads – Lieldienu periods

LIELDIENAS

Lielākie svētki kristīgajā Baznīcā.

Tiek svinēta Kristus Augšāmcelšanās. Baznīcas piepildās ar gaismu un prieku, kristieši sveicina viens otru ar vārdiem – Tas Kungs ir augšāmcēlies!– un atbild – Patiesi augšāmcēlies!–

Lieldienu svētki ilgst astoņas dienas, no kā radies nosaukums Lieldienu oktāva.

Lieldienas ir tradicionāla kristību diena. Kristāmie pēc tradīcijas tērpās baltās drānās, kā dēļ arī nedēļu sauc par ‘balto’. No 1094. gada svinības saīsināja tikai līdz 3 dienām, bet šodien svin Pirmās un Otrās Lieldienas.

Lieldienu datums mainās katru gadu, tā to nolēma Nīkejas koncils. Lieldienu svētdiena ir vistuvākā svētdiena jūdu Pashas svētkiem, tas ir: Pirmā svētdiena pēc 21. marta, pēc pilna mēness.

Lieldienas ir slavas un prieka svētki, Kristus ir uzvarējis sātanu, grēku, tumsu un nāvi. Ir labi to neaizmirst ikdienas rūpēs un cīniņos par izdzīvošanu.

L.T.L.

Lieldienas gaidot

Pēc brīža būs Lieldienas. Pēc brīža būs iespēja Vēlreiz padomāt – par to, ko Kristus darījis manis dēļ. Par to, ko es esmu darījis, lai Kristum būtu jāmirst. Un iespēju robežās lūgt Viņam, lai pieliek no sevis to, kas man pietrūkst, kas tev pietrūkst, kas pietrūks mūsu attiecībām ar Dievu un vienam ar otru. Bet – lai viss nepaliktu tais pelēkās krāsās vien – šis Lieldienu laika dziesmas teksts. Klusumam ar Dievu domāts.

Es saku katram, ka Viņš dzīvs, ka elles cietums krīt, ka Viņš no nāves saitēm brīvs un mūsu vidū mīt.

Jo ceļš, ko Kristus staigājis, ved debess godībā, un kas tā pēdas meklējis, tas nonāks tēvijā.

Nu velti skumt un sēroties, ja draugs kāds nāvē krīt, jo cerība reiz redzēties kā zvaigzne tumsā spīd.

Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še sējama, mums jaunā dzīvē dīgst.

Viņš dzīvo, mūsu patvērums, Viņš mūs vairs neatstās un svētkus šos Viņš devis mums priekš atjaunošanās. (108. dziesma Dziesmu grāmatā)

Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks

Kristus Ciešanu laiks sākas 3 svētdienas pirms Pelnu dienas. Tajā ir trīs svētdienas:

Septuagesima – aptuveni 70 dienas pirms Lieldienām Sexagesima – aptuveni 60 dienas pirms Lieldienām Quinquagesima – tieši 50 dienas pirms Lieldienām. Šī svētdiena ir tā diena, kad introitā tiek īpaši izcelta Dieva mīlestība uz cilvēku, cilvēka mīlestība uz Dievu – un cilvēka mīlestība pret līdzcilvēku.

Šis trīs svētdienas pirms Ciešanu laika ir kā pārdomu un sagatavošanās laiks, pirms ieiet stāstā par Kristus dzīvi, kalpošanu, nāvi un augšāmcelšanos.

Ar Pelnu Dienu sākas Lielā gavēņa laiks, kas ilgst 40 dienas, atskaitot svētdienas. Pelnu dienā pieminam to, ka cilvēks vispār nav nekāds lielais un varenais, ka no zemes tas cēlies, un zemē tas atkal atgriezīsies – tā ir tāda pieticības stunda.

Continue reading “Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks”