Baznīcas gads – Klusā nedēļa

PALMARUM – PŪPOLSVĒTDIENA

Šīs svētdienas nosaukumi saistīti ar vēsturiskajiem notikumiem – Kristus ienākšanu Jeruzalemē, kad cilvēki klāja viņam zem kājām palmu zarus un sveica ar dziesmu “Hozanna Dāvida dēlam!”. Latvijā izplatītais Pūpolsvētdienas nosaukums radies no tā, ka palmu zarus aizstāja ar pūpoliem.

Kristāmie šai dienā atkal atkārtoja Ticības apliecību. Šai svētdienā svētīja palmu un olīvu zarus, dievkalpojums noslēdzās ar priecīgu procesiju.

Lai gan priecīga – te piemin Kristus triumfālo ienākšanu Jeruzalemē – tomēr šī diena vēsta arī par to, ka prieks par Mesiju drīz vien pārvērtās jūdu pretestībā un naidā. Šī svētdiena ievada pārdomas par Kristus ciešanām un sāpēm savas zemes dzīves pašā galā.

KLUSĀ NEDĒĻA

Pūpolsvētdienai seko Klusā nedēļa: Baznīca piemin un pārdomā Kristus ciešanas.

Continue reading “Baznīcas gads – Klusā nedēļa”

Rūsas pārveidotājs

Ir tāda lieta pasaulē: to vislabāk zinās tie, kuriem ir mašīnas, moči vai pagrabi, proti – Rūsas Pārveidotājs. Viņu smērē tieši uz rūsainā pleķa. Rūsa (kādas ķīmiskas reakcijas rezultātā, bez šaubām) pārvēršas par tādu kā pretrūsas plēvīti un sargā metālu. Pēc tam viņu var krāsot vai kā – rūsēšanas process tajā vietā ir apstājies.

Un reizumis šķiet, ka cilvēka dvēsele arī ir kā tāds dzelzs gabals [katrs var iedomāties kādu dzelzs priekšmetu pēc savas patikas un līdzības – emaljēta krūzīte, piemēram…], kas laika gaitā apaug ar visādiem uzslāņojumiem, kam laika gaitā kādās savainojumu vietās ieēdas rūsa un padara visu trauslu, nevarīgu un zināmā mērā nelietojamu.

[tālāk lūdzu samazināt lasīšanas ātrumu un izslēgt cinisma funkciju smadzenēs]