„Jēzus atkal uzsāka ļaudīm runāt līdzībās un sacīja: – Debesu Valstība līdzināma ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus sacīdams: – Sakiet aicinātiem – redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās! Bet viņi to neievēroja un aizgāja: cits uz savu tīrumu, cits savās veikala darīšanās. Bet pārējie sagrābdami viņa kalpus tos apsmēja un nonāvēja. Tad ķēniņš kļuva dusmīgs, izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas notiesāt uz nāvi un viņu pilsētas nodedzināt. Tad viņš saka saviem kalpiem: – Kāzas ir sataisītas, bet aicinātie viesi nebija cienīgi. Tāpēc ejiet uz lielceļiem un aiciniet kāzās kādus vien atrodat. Un kalpi, iziedami uz lielceļu laukumiem, saveda visus, kādus vien atrada – ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.Tad ķēniņš iegāja aplūkot viesus un ieraudzīja tur cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drānās un saka viņam: Draugs, kā tu esi šeit atnācis bez kāzu drānām? Bet tas palika bez valodas. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: – Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” Mateja ev. 22: 1 – 14.
Mācītājs
Varis Bogdanovs
m. 26031247epasts
varis.b[]inbox.lvSvētdienas skolā
Ērģelniece
Sanita Ābele
Baznīca
Mūsu draudze
Literatūra