To, ko redzat uz altāŗa, jūs esat novērojuši arī naktī, kas nu ir beigusies. Bet jūs neesat neko dzirdējuši par to, kas tas varētu būt vai ko tas varētu nozīmēt, vai kādu lielu noslēpumu tas sevī nes. Jo jūs redzat vienkāršu maizi un kausu — par to vēsta jūsu acis, — kamēr jūsu ticība pieprasa ieraudzīt maizē Kristus miesu, bet kausā — Kristus asinis. Ticība pamatus saprot ļoti ātri un cieši, bet tā kāro arī saprasto iepazīt dziļāk. Kā saka pravietis, “ja neticēsiet, tad nesapratīsiet.” [Jes. 7:9, Septuaginta]

Un tā jūs gan varat man teikt: “Tu mūs mudināji ticēt, tagad paskaidro, lai mēs varam arī saprast.” Jūsu galvās rodas šādas domas: “Mēs zinām, kā radusies mūsu Kunga Jēzus Kristus miesa, viņš to saņēma no Jaunavas Marijas. Kā visi bērniņi viņš ēda pienu un auga. Viņš kļuva par jaunieti. Viņu vajāja paša tauta. Pie koka viņš tika pienaglots, pie koka viņš mira; no šī koka viņa miesa tika noņemta un apglabāta. Trešajā dienā (kā viņš to bija solījis) viņš cēlās augšā. Viņš miesā uzkāpa debesīs, no kurienes viņš nāks tiesāt dzīvos un mirušos. Tur viņš mājo arīdzan tagad, sēdēdams pie Dieva labās rokas. Tad kā šī maize var būt viņa miesa? Un kauss? Kā gan tas (vai tā saturs) var būt viņa asinis?”

Draugi, tos mēs saucam par sakramentiem tāpēc, ka mēs redzam vienu lietu, bet saprotam kaut ko pilnīgi citu. Redzama ir vienīgi fiziskā līdzība; saprašana nes garīgus augļus. Un tā, lai saprastu Kristus miesu, ieklausieties, ko apustulis Pāvils saka ticīgajiem: “Jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi.” [1. Kor. 12:27] Tad tā kā jūs esat Kristus miesa un tās locekļi, un jūsu priekšā uz Kunga galda ir jūsu pašu garīgais noslēpums, tad pieņemiet paši savu noslēpumu! Un tā kā esat uz to sacījuši savu “Āmen!”, tad zem sacītā arī parakstieties. Kad jūs dzirdat “Kristus miesa”, jūs sakāt “Āmen!” Tad esiet Kristus miesas locekļi, lai jūsu “Āmen” ir patiess.

Bet kāda tad ir maizes loma? Mēs jums nepiedāvāsim jaunu mācību, bet klausieties, ko par šo sakramentu saka Pāvils: “Jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie.” [1. Kor. 10:17] Saprotiet un priecājieties: vienība, patiesība, uzticība, mīlestība. “Viena maize,” viņš saka. Kas ir šī viena maize? Vai tā nav “viena miesa,” ko veido daudzie? Atcerieties — maize nerodas no viena grauda, tā rodas no daudziem.

Kad jūs atsacījāt Sātanam, jūs tikāt “samalti”. Kad jūs tikāt kristīti, jūs tikāt “saraudzēti”. Kad jūs saņēmāt Svētā Gara uguni, jūs tikāt “izcepti”. Tad esiet tas, ko redzat, un pieņemiet, kas esat. Tā Pāvils runā par maizi.

Līdzīga ir mūsu izpratne arī par kausu, to nevajag daudz skaidrot. Redzamajā maizē kopā savākti daudzi graudi tāpat kā ticīgie (kā teikts Rakstos) ir “viena sirds un dvēsele” [Ap.D. 4:32]. Tāpat ir arī ar vīnu. Atcerieties, draugi, kā top vīns. Atsevišķas vīnogas karājas ķekarā, bet to sula sajaucas kopā, lai kļūtu par vienu dzērienu. Tādu ilustrāciju mūsu Kungs Kristus izvēlējās, lai parādītu, kā pie viņa galda tiek svinīgi iesvētīts mūsu vienības un miera garīgais noslēpums. Visi, kas pieņem vienības noslēpumu, bet netur miera saiti, līdz ar to saņem nevis stiprinājumu, bet kaut ko gluži pretēju.
Tāpēc no sirds un patiesi pateiksimies Dievam un, cik mūsu cilvēciskās vājības mums atļauj, tuvosimies viņam ar skaidru sirdi. No visa spēka meklēsim Dieva žēlastības dziļumus, jo tad viņš savā laipnībā noteikti uzklausīs mūsu lūgšanas. Dieva spēks izdzīs ļauno ienaidnieku no mūsu darbiem un domām. Dieva spēks padziļinās mūsu ticību, vadīs prātu, dos svētas domas un galu galā ievedīs savā valstībā caur Jēzu Kristu, viņa vienīgo Dēlu. Āmen.

oriģināls te
Tulk. LTL