Baznīcai jābūt atvērtai

Baznīcai jābūt atvērtai

Baznīcas viesi bieži ir teikuši – pirmo reizi redzam, ka baznīca ir vaļā, jo vienmēr, kad esam gājuši garām, tā bijusi ciet. Pirms dažām nedēļām Baznīcu naktī sarunās ar viesiem un savā starpā no jauna tapa skaidrs, ka baznīcai ir jābūt atvērtai. Ka ir svarīgi, lai dievnams Sarkandaugavā būtu atvērts un pieejams visiem Dieva meklētājiem, lūdzējiem un arī interesentiem.

Tāpēc mēs atveram baznīcu – iesākumā mazliet, un ar Dieva palīdzību arvien biežāk. Sākot ar jūliju, mēneša pirmajā un trešajā otrdienā jau ierastie lūgšanu vakari 19:30 tiek pārcelti no draudzes nama uz baznīcu. Tomēr jau no 17:00 baznīca būs vaļā tiem, kas vēlētos atnākt lūgties, pasēdēt klusumā vai vienkārši paskatīties. Tātad baznīca būs atvērta jūlija un augusta pirmajā un trešajā otrdienā 17:00-20:30.

Tomēr, lai baznīca varētu būt atvērta, katrreiz nepieciešami viens vai divi cilvēki, kas noteiktā laikā baznīcu atslēgtu un aizslēgtu, kā arī pa vidu dežūrētu baznīcā, sagaidītu viesus un atbildētu uz iespējamiem jautājumiem. Visiem draudzes locekļiem, kam arī ir svarīgi, lai baznīca būtu atvērta, un kam ir iespējas kādu laiku dežūrēt baznīcā (jo īpaši – kam tādas iespējas būs arī rudenī un ziemā), lūgums pieteikties draudzes priekšniekam Mārtiņam.

Atvērsim baznīcu.

Mūsdienu cilvēks un Baznīca

Kādā grāmatiņā uzdūros jaukam apraksta par postmoderno (apmēram mūsdienu) cilvēku un viņa attieksmi pret

Baznīcu – tālāk seko citāts, tulkojums mans.

“Pastāvība nav postmodernā laikmeta tikums. Vislabāk tas parādās pret Baznīcu vērstā nemitīgā kritikā.

  • Pūlis, kas apgalvo, ka Baznīca ir kropla un ienīst Konstantīnu (Romas imperators) un kristīgās pasaules idejas, vienlaikus arī grib, lai Baznīca ir mākslu patrons, nodrošina bērniem izklaidējošas nodarbības un vada pasauli uz mieru un mīlestību.

Lasīt tālāk..

Četri pūļi un paklausība

Mk. 5:21-43

Sen zināms ir stāsts par Jairu, sinagogas priekšnieku, kuŗa bērnam bija vajadzīgs ārsts. Un tāds ārsts arī ieradās Jaira pilsētā.

Tā laika Izraēlā Galilejas jūŗa ir robežšķirtne starp tām pilsētām, ko jūdi uzskatīja par ticīgām, un tām, ko viņi uzskatīja par neticīgām. Vienā pusē ir pareizās, ticīgās pilsētas – Jēzus dzimtene. Otrā – Desmit pilsētu apgabals, ne tik ticīgo pasaule. Jēzus ar laivu pārbrauca uz ‘ticīgo’ pusi, lai ietu tālāk savu ceļu.

Savā ceļā Jēzus satika divas dažādas ticības: izglītoto (Jaira) – nākt pie Jēzus ar lūgumu, lai Viņš pieskaŗas kādam, ko cilvēks mīl, jo ir zināms, ka Jēzus uzklausa lūgšanas. Neizglītoto ( apakšstāstā minētās bezvārda sievietes): nezinot, ko sagaidīt, censties pieskarties Jēzum, lai tiktu dziedināts.

Jēzum apkārt spiedās un drūzmējās četru veidu pūļi: ziņkārīgie, nesakārtotie, izmisušie un trokšņotāji.

Continue reading “Četri pūļi un paklausība”

12