Baznīcai jābūt atvērtai

Baznīcai jābūt atvērtai

Baznīcas viesi bieži ir teikuši – pirmo reizi redzam, ka baznīca ir vaļā, jo vienmēr, kad esam gājuši garām, tā bijusi ciet. Pirms dažām nedēļām Baznīcu naktī sarunās ar viesiem un savā starpā no jauna tapa skaidrs, ka baznīcai ir jābūt atvērtai. Ka ir svarīgi, lai dievnams Sarkandaugavā būtu atvērts un pieejams visiem Dieva meklētājiem, lūdzējiem un arī interesentiem.

Tāpēc mēs atveram baznīcu – iesākumā mazliet, un ar Dieva palīdzību arvien biežāk. Sākot ar jūliju, mēneša pirmajā un trešajā otrdienā jau ierastie lūgšanu vakari 19:30 tiek pārcelti no draudzes nama uz baznīcu. Tomēr jau no 17:00 baznīca būs vaļā tiem, kas vēlētos atnākt lūgties, pasēdēt klusumā vai vienkārši paskatīties. Tātad baznīca būs atvērta jūlija un augusta pirmajā un trešajā otrdienā 17:00-20:30.

Tomēr, lai baznīca varētu būt atvērta, katrreiz nepieciešami viens vai divi cilvēki, kas noteiktā laikā baznīcu atslēgtu un aizslēgtu, kā arī pa vidu dežūrētu baznīcā, sagaidītu viesus un atbildētu uz iespējamiem jautājumiem. Visiem draudzes locekļiem, kam arī ir svarīgi, lai baznīca būtu atvērta, un kam ir iespējas kādu laiku dežūrēt baznīcā (jo īpaši – kam tādas iespējas būs arī rudenī un ziemā), lūgums pieteikties draudzes priekšniekam Mārtiņam.

Atvērsim baznīcu.

Pēc kā vajadzētu atpazīt kristiešus:

Sunrise-clipMūsdienās kristiešus parasti sabiedrībā pazīst kā tādus, kas uzstājas pret lietām un procesiem; lai gan tiešām ir lietas, kur nevajadzētu iesaistīties, tomēr kristiešiem vajadzētu pasaulei parādīt, ko pozitīvu viņi pārstāv:

1. Mīlestība (1.Jņ. 4:8)
Mīlestība ir neatņemama vērtība tiem, kas saucas par Kristus sekotājiem. Ir grūti noticēt, ka kristietis, kas tic Bībelē rakstītajam, nedarīs mīlestības darbus. Lai kādi būtu apstākļi, tas, ka mēs esam gatavi sniegt palīdzīgu roku mīlestībā, mūs atšķiŗ no pārējās pasaules. Dievs mūs mīl arī tad, kad mēs viņa mīlestību neatstarojam tālāk. Mums būtu jādara tāpat.

2. Žēlastība (Efez. 4:32)
Dieva žēlastība apklāj grēku daudzumu, un krusta upuris ir samaksājis sodu par grēkiem. Mēs tiešām esam svētīti. Lai gan neesam pelnījuši žēlastību, ko Dievs mums dod bagātīgi, Jēzus mums palīdz, neatkarīgi no situācijas. Tāpat arī kristiešiem būtu jābūt pazīstamiem ar to, ka viņi praktizē žēlastību un piedošanu, ko parāda citiem. Ne vienmēr citi to būs pelnījuši, bet mums jāatceras, ka mēs arī nebijām.

3. Domu un darbu tīrība (Filip. 4:8)
Kad kristieši runā par “šķīstību”, tas neattiecas tikai uz seksu. Mums jābūt pazīstamiem ne tikai ar sakārtotām attiecībām, bet arī ar tīrām domām, runu un motīviem.

4. Pacietība (Gal. 5:22)
Mūsdienu steidzīgajā biznesa un skriešanas pasaulē pacietība ir pamatvērtība. Kamēr pārējai pasaulei pietiek ar ielāpiem uz ātru roku un mainīgiem apstākļiem, Dieva vārds mūs aicina būt pacietīgiem visās lietās. Tas ne vienmēr ir viegli, bet vienmēr būs pareizā izvēle.

5. Upuris (Jņ. 3:16)
Krusta upuris parāda,cik daudz Dievs bija gatavs upurēt, lai glābtu savus ļaudis. Lai arī mēs nekad nespēsim pat pietuvoties tam milzu upurim, kas notika pirms vairāk kā 2000 gadiem, mums jāturpina darboties saskaņā ar šo piemēru. Kristiešiem būtu jābūt pazīstamiem ar nesavtību un spēju uzupurēties. Tas parāda pasaulei, kāds ir mūsu Tēvs debesīs.

6. Nesavtība (Filip. 2:4)
Vai tu dod, lai kaut ko saņemtu pretī, vai ari no sirds pilnības? Nesavtība ir tā, kas saka: “Lai ko tev arī vajadzētu, es tev to došu.” Tā liek citus turēt augstāk par sevi, un Dievu – augstāk par visu. Lai gan tas nav tas vieglākais uzdevums, nesavtība par tavu būtību pastāsta daudz vairāk, nekā tu vari iedomāties. Jo tas, kas mums ir, jau pašā sākumā mums nav piederējis.

7. Uzticamība (Mt. 5:37)
Ja mēs kā kristieši kaut ko apsolām izdarīt, tad solījums jāpilda. Lai gan mēs visi kļūdāmies un mums nesanāk, tas, ka atspoguļojam Kristus pastāvību cilvēku vidū, parāda, cik izcils viņš ir. Ejot kopā ar Jēzu, mums jāparāda, ka mums var uzticēties, ka mēs doto vārdu nelaužam.

8. Cieņa (1.Pēt. 2:17)
Mēs noteikti satiksim cilvēkus ar citādiem uzskatiem, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram šos citādos uzskatus cienīt, arī ja tiem nepiekrītam. Masu mēdiji nemitīgi publisko ziņas par kristiešiem, kas izrāda necieņu – un šādas ziņas mums liek atkāpties un teikt, ka mēs tā nekad nedarītu. Mums jābūt pazīstamiem līdzcilvēku vidū kā cieņpilniem cilvēkiem, kas pat nesaskaņu gadījumā spēj parādīt mīlestību un žēlsirdību.

Oriģināls šeit

Dodot gūtais

Lasot presi, skatoties tālrādi un klausoties ziņas, rodas sajūta, ka pasaule vēl nekad nav bijusi tik maziņa un aptveŗama, un nekad – tik sašķelta un ievainojama.

No vienas puses, plašsaziņas līdzekļi tik to vien dara, kā piegādā milzumu ziņu par lietām, par kuŗām nevienam līdz šim nebija ne jausmas. Tādējādi cilvēks kļūst arvien informētāks un informētāks par apkārtējo pasauli.
No otras puses, ziņu galvenie objekti ir katastrofas, kaŗi, plūdi, noziegumi un augstāko aprindu dzīve, lietas, kas vidusmēra ļaudīm kutina nervus tikai tāpēc, ka viņus tās neskaŗ.
Informācijas (vai arī sensāciju) mednieki izstāda iegūtās trofejas – filmas, stāstus un fotogrāfijas – publikai pieejamās vietās un no tā uzvārās. Cilvēks kļūst par patērētāju – patērē ēdienu, dzērienu, informāciju, jūtas, attiecības – un paliek tukšs.
Jo, neko nedodot, nevar neko iegūt, kā kādu laiku atpakaļ rakstījis Rainis.

Kāds tam visam sakars ar Dievu, Baznīcu un kristietību? Pavisam vienkāršs: pie kādas baznīcas karājās zīme: Sātans atņem un dala. Dievs pieskaita un reizina. Kad jūties vientuļš un pamests, atceries, ka esi atņemts un sadalīts. Un pasaki atņēmējam kādu stipru vārdu – Jēzus.
Jo šai vārdā (vai varbūt – Vārdā?) tu vari iegūt mīlestību un draudzību. Bet tu nevari to paturēt sev vien: kad tu esi pieskaitīts, tu kļūsti par kādas summas, kopības sastāvdaļu, un mīlestība un draudzība ir jādod tālāk.

Sadalītās un ievainotās pasaules savienotājs un ārsts ir tepat, blakām. Viņu sastapt ir pavisam vienkārši. Un pasaule kļūs par vienu summu lielāka.

L.T.L.