Krusta ceļš

Krusta ceļš

Lielajā Piektdienā norisinājās jau divpadsmitais Ekumeniskais Krusta Ceļš – “Es ESMU Latvija”. Kopā ar brāļiem un māsām ticībā šai ceļā devāmies arī mēs – gan klātesot, gan savās lūgšanās. “Lielajā Piektdienā mēs pa Vecrīgas ielām sekosim mūsu Kunga krustam. Kristus krusts pierādīja Dieva pašaizliedzīgo, uzupurēties gatavo mīlestību uz cilvēkiem“, tā savās pārdomās par šo notikumu teica mūsu arhibīskaps Jānis Vanags. Meditācija 2.apstāšanās vietā pie Okupācijas muzeja bija uzticēta mūsu mācītājam. Savukārt draudzes brāļiem bija tas gods nest krustu ceļā uz sv.Pētera baznīcu.
Vairāk lasīt ziņās

 

 

Ko mums darīt?

Ko mums darīt?

Ko mums darīt – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem draudzes padomes izbraukuma sēdē. 5. decembrī astoņi draudzes padomes un valdes pārstāvji sapulcējās Saulkrastu draudzes nama zālē, lai dienas garumā kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem: par to, kas un kādi mēs, draudze, esam un kā mūsu kalpošanā visvairāk pietrūkst. Dienas beigās tika plānots pārdomāt, ko iesākt, lai mūsu kopīgais darbs būtu efektīvāks. Domāšana un sarunas nesa rezultātus – mums izdevās nospraust četrus mērķus tuvākajam pusgadam.

Tā izskatījās darba galds
Tā izskatījās darba galds

Svarīgs uzdevums, kas izkristalizējās sarunu gaitā, izrādījās nepieciešamība draudzes garīgajiem darbiniekiem konkrētāk vienoties par sludināto vēsti un draudzes mācīšanu. Otrs svarīgs uzdevums draudzes padomei – izveidot draudzes darba struktūru, konkrēti nosakot kalpošanā iesaistīto atbildību un pilnvaras. Un, bez kā noteikti nevar iztikt, – turpināt uzturēt un labiekārtot draudzes māju un jo īpaši baznīcu. Ir jāierīko tualete,un jāturpina visi citi aktuālie labošanas un pilnveidošanas darbi.

Tomēr ļoti daudzām vajadzībām un grūtībām, ar kurām sastopamies kā draudze, uzreiz konkrēts risinājums neatradās. Tāpēc viens no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā pusgadā – nākt kopā un kopīgi lūgties. Par mums pašiem un mūsu ticību. Par draudzes darbiniekiem. Par draudzi un visu Baznīcu, kurai piederam. Tādēļ ik pārnedēļas tiek organizēti lūgšanu vakari – jo ir lietas, kas mainās un var mainīties tikai tad, kad atveram sirdis Dievam un sākam lūgt. Lūgšanu vakari mēneša 1. un 3. otrdienā 19.30 draudzes namā.

“Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” /Mateja 18:19-20/

Seši bibliski principi, kas parāda, kā mīlēt savu brāli/māsu arī tad, ja pastāv uzskatu dažādība

[fragments no uzrunas draudzes darbiniekiem]

1. Izvairīsimies no tenkām
fishJaunā Derība brīdina no tenkām. Grieķu vārds, ko tulko kā ‘tenkas’ nozīmē čukstēšanu vai čukstētāju. Citiem vārdiem sakot, uzsvars nav uz informācijas nepatiesumu, bet gan uz to, ka informācija tiek kaut kādā veidā slēpta. Tā nav atklāta, tieša un visiem pieejama. Tai apkārt ir tumsa. Tā nedarbojas mīlestības gaismā. Tā nav vērsta uz dziedināšanu. Tā baro patmīlīgu vēlmi izskatīties pareizam, nespēlējot pēc mīlestības likumiem.

Pāvils 2. vēstulē korintiešiem raksta – Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos,[..] ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības. (2. Kor. 12:20)

Continue reading “Seši bibliski principi, kas parāda, kā mīlēt savu brāli/māsu arī tad, ja pastāv uzskatu dažādība”

Vasarsvētki: uguns Bābeles tornī

Partieši un mēdieši, ēlāmieši un tie, kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas apgabalos ap Kirēni, un ieceļojušie romieši – gan jūdi, gan prosēlīti. Krētieši un arābi…

Apustuļu darbu 2. nodaļā parādīts, kā rodas daudznacionālā Baznīca, dibināta uz pilnīgas līdztiesības pamatiem, visus aptveŗoša, katru pieņemoša, nepakļauta impērijai (bet ar prieku sagaida tūristus no Romas) ar minimālu funkcionālu hierarhiju, kopība, ko no iekšienes vada Svētais Gars. Tā taču ir, vai ne?

Bet redzamo vienkāršību sabojā vairāki pretīgi ieradumi:

  •  Nevienlīdzība

Parasti tā izskatās pēc izredzētības atziņas, ko varam novērot pie visiem rasistiem, liekuļiem un noteikta dzimuma aizstāvjiem dažādās devās un formās, bet vienmēr un visur. Runa ir par varu, nevis dzimumu.

  • Šaurpierīga noslēgtība

– varbūt pat Vasarsvētku kopienas pārvēršana par noslēgtu cilti. Sākotnējā iecere bija, ka dažādās domas un instinkti, kas cīnās savā starpā, tiek pārvērsti par dažādības simfoniju. Baznīcas aicinājums bija stāvēt pāri šaurpierīgai noslēgtībai, nevis kļūt par specializētu ticīgo grupējumu, kas izteikti lepojas ar saviem paradumiem un iestādījumiem un vārda tiešā nozīmē pielūdz savu izredzētību.

  • Vienveidība

Jo roka roku mazgā. Bara instinkts pats sev kaitē, mēģinādams rast drošību lielā pulkā, pakļaudamies racionāli domājošo tirānijai, grupas domāšanai un liekulībai. Iestādījums sevi uztveŗ pārāk nopietni. Gars tiek pakļauts likuma burtam, iepīts birokrātisma tīklos un deaktivēts.

Varbūt tās krīzes, kas piemeklē šodienas Baznīcu, nav kaut kas pēkšņs un negaidīts, bet gan nenovēršams rezultāts sakņu zaudēšanai. Ārējās un iekšējās nelaimes, ko Baznīca piedzīvo, atraisa instinktīvu praktisku mīlestību, īpaši ikdienas kristiešu vidū. Atšķirība ir vienkārši aicinājums mīlēt arī ienaidniekus.

Diemžēl tās pašas nelaimes arī rada nevienlīdzības, liekulības un diskriminācijas uzliesmojumus un turpina imperiālismu, institucionālo inerci, samierināšanos ar visu un apsēstību ar paštēlu. Uzmanieties no farizeju rauga, saka Jēzus. Uzmaniet paši sevi, jūs balsinātie kapi, odžu dzimums!

Mēs nevaram atrisināt visas pasaules problēmas, bet mēs varam cīnīties ar trūdēšanu sevī pašā un starp mums. Tad, atgriezušies no grēkiem un būdami gaismā, mēs varam raudzīties pasaulē un, citējot Wendell Berry, praktizēt augšāmcelšanos. Kas zina – varbūt pasaules redzējums, kas ir dzīvs un maina dzīvi, pēkšņi sāk pieaugt tāpat, kā tas notika Jeruzalemes ielās Vasarsvētku dienā.

 

Tulkots no bīskapa Alan Wilson raksta

 

2012. gada Trīsvienības svētkos

Sarunas ar … un par Trīsvienību.

 

Jāņa 3: 1 – 17.

1878. gada 21. maijā, Trīsvienības svētkos, baznīcas ēka tika iesvētīta, un ieguva savu vārdu – Svētās Trīsvienības baznīca. Kopš tās dienas mūsu draudzes uzmanība cauri visiem laikiem vienmēr ir piesaistīta Dieva būtībai – Trīsvienībai. Ir labi, ja mēs par to domājam, cik iespējams saprotam un arī spējam citiem paskaidrot par Svēto Trīsvienību, jo citu draudžu cilvēki pamatoti mūs varētu uzskatīt par Trīsvienības ekspertiem. Varam viens otram uzdot jautājumu – vai tā ir?!

Šīs dienas Evaņģēlija lasījumā, mūsu uzmanība ir pievērsta Kristus sarunai ar Nikodēmu. Nikodēmam tāpat kā mums ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem viņš meklē atbildes. Jēzus viņam tās sniedz neielaižoties sīkos strīdos par mazsvarīgiem jautājumiem, bet uzsverot, ka Nikodēmam ir jāpiedzimst no augšienes, lai būtu ar Dievu. Jēzus ar Nikodēmu sarunājas par Dievu. Continue reading “2012. gada Trīsvienības svētkos”