Mūsdienās kristiešus parasti sabiedrībā pazīst kā tādus, kas uzstājas pret lietām un procesiem; lai gan tiešām ir lietas, kur nevajadzētu iesaistīties, tomēr kristiešiem vajadzētu pasaulei parādīt, ko pozitīvu viņi pārstāv:
1. Mīlestība (1.Jņ. 4:8)
Mīlestība ir neatņemama vērtība tiem, kas saucas par Kristus sekotājiem. Ir grūti noticēt, ka kristietis, kas tic Bībelē rakstītajam, nedarīs mīlestības darbus. Lai kādi būtu apstākļi, tas, ka mēs esam gatavi sniegt palīdzīgu roku mīlestībā, mūs atšķiŗ no pārējās pasaules. Dievs mūs mīl arī tad, kad mēs viņa mīlestību neatstarojam tālāk. Mums būtu jādara tāpat.
2. Žēlastība (Efez. 4:32)
Dieva žēlastība apklāj grēku daudzumu, un krusta upuris ir samaksājis sodu par grēkiem. Mēs tiešām esam svētīti. Lai gan neesam pelnījuši žēlastību, ko Dievs mums dod bagātīgi, Jēzus mums palīdz, neatkarīgi no situācijas. Tāpat arī kristiešiem būtu jābūt pazīstamiem ar to, ka viņi praktizē žēlastību un piedošanu, ko parāda citiem. Ne vienmēr citi to būs pelnījuši, bet mums jāatceras, ka mēs arī nebijām.
3. Domu un darbu tīrība (Filip. 4:8)
Kad kristieši runā par “šķīstību”, tas neattiecas tikai uz seksu. Mums jābūt pazīstamiem ne tikai ar sakārtotām attiecībām, bet arī ar tīrām domām, runu un motīviem.
4. Pacietība (Gal. 5:22)
Mūsdienu steidzīgajā biznesa un skriešanas pasaulē pacietība ir pamatvērtība. Kamēr pārējai pasaulei pietiek ar ielāpiem uz ātru roku un mainīgiem apstākļiem, Dieva vārds mūs aicina būt pacietīgiem visās lietās. Tas ne vienmēr ir viegli, bet vienmēr būs pareizā izvēle.
5. Upuris (Jņ. 3:16)
Krusta upuris parāda,cik daudz Dievs bija gatavs upurēt, lai glābtu savus ļaudis. Lai arī mēs nekad nespēsim pat pietuvoties tam milzu upurim, kas notika pirms vairāk kā 2000 gadiem, mums jāturpina darboties saskaņā ar šo piemēru. Kristiešiem būtu jābūt pazīstamiem ar nesavtību un spēju uzupurēties. Tas parāda pasaulei, kāds ir mūsu Tēvs debesīs.
6. Nesavtība (Filip. 2:4)
Vai tu dod, lai kaut ko saņemtu pretī, vai ari no sirds pilnības? Nesavtība ir tā, kas saka: “Lai ko tev arī vajadzētu, es tev to došu.” Tā liek citus turēt augstāk par sevi, un Dievu – augstāk par visu. Lai gan tas nav tas vieglākais uzdevums, nesavtība par tavu būtību pastāsta daudz vairāk, nekā tu vari iedomāties. Jo tas, kas mums ir, jau pašā sākumā mums nav piederējis.
7. Uzticamība (Mt. 5:37)
Ja mēs kā kristieši kaut ko apsolām izdarīt, tad solījums jāpilda. Lai gan mēs visi kļūdāmies un mums nesanāk, tas, ka atspoguļojam Kristus pastāvību cilvēku vidū, parāda, cik izcils viņš ir. Ejot kopā ar Jēzu, mums jāparāda, ka mums var uzticēties, ka mēs doto vārdu nelaužam.
8. Cieņa (1.Pēt. 2:17)
Mēs noteikti satiksim cilvēkus ar citādiem uzskatiem, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram šos citādos uzskatus cienīt, arī ja tiem nepiekrītam. Masu mēdiji nemitīgi publisko ziņas par kristiešiem, kas izrāda necieņu – un šādas ziņas mums liek atkāpties un teikt, ka mēs tā nekad nedarītu. Mums jābūt pazīstamiem līdzcilvēku vidū kā cieņpilniem cilvēkiem, kas pat nesaskaņu gadījumā spēj parādīt mīlestību un žēlsirdību.
Oriģināls šeit
Jūlija pirmajā nedēļas nogalē piedalījos Via de Cristo 18.nometnē Burtniekos. Tā paredzēta kristiešiem, kas vēlas stiprināt vai atjaunot savu ticību, un mainīt, uzlabot attiecības ģimenē, draudzē, darbā, un vēlas mācīties, kā savā dzīvē vairāk paļauties uz Dievu. Nometnes sākās ar ierašanos Burtniekos ceturtdienas vakarā, izslēdzot telefonus un noņemot pulksteņus. No sākuma tas likās jocīgi, bet ātri pieradu, jo turpmāko 3 dienu laikā līdz pat svētdienas vakaram labi organizēti un strukturēti mācītais bija tik interesants, ka aizņēma pilnībā manu uzmanību. Esmu piedalījies dažādās nometnēs, bet nevienā iepriekš neesmu piedzīvojis tik daudz. Via de Cristo es saņēmu nevis tikai “pliku” uzmundrinājumu, ka Tu esi labs, unikāls, spējīgs un visu varošs – un tagad ej, dzīvo labāk, bet sirsnīgā mīlestībā no brāļiem sniegtu atbalstu, lai mēs katrs, izlūdzoties Dieva žēlastību, atklātu, cik daudz brīvas vietas mīlestībai ir mūsu sirdīs. Continue reading “Via de Cristo nometne”