Krusta ceļš

Krusta ceļš

Lielajā Piektdienā norisinājās jau divpadsmitais Ekumeniskais Krusta Ceļš – “Es ESMU Latvija”. Kopā ar brāļiem un māsām ticībā šai ceļā devāmies arī mēs – gan klātesot, gan savās lūgšanās. “Lielajā Piektdienā mēs pa Vecrīgas ielām sekosim mūsu Kunga krustam. Kristus krusts pierādīja Dieva pašaizliedzīgo, uzupurēties gatavo mīlestību uz cilvēkiem“, tā savās pārdomās par šo notikumu teica mūsu arhibīskaps Jānis Vanags. Meditācija 2.apstāšanās vietā pie Okupācijas muzeja bija uzticēta mūsu mācītājam. Savukārt draudzes brāļiem bija tas gods nest krustu ceļā uz sv.Pētera baznīcu.
Vairāk lasīt ziņās

 

 

Lielā Piektdiena

Vai izmisuma un bezcerības diena?

       Mūsu ikdiena ir piepildīta ar daudzām un dažādām ciešanām. Dažas mēs nemaz nepamanām, jo esam pie tām jau pieraduši. Dažas mums dzīvi padara neciešamu un mokošu.

No mazām dienām mēs piedzīvojam lielākas vai mazākas sāpes dažādās dzīves situācijās. Piemēram, bērnībā nejauši satverot pieneni kopā ar biti! Bites dzelonis ar indi izsauca acumirklīgas sāpes, bet turpinošās, smeldzošās sāpes ar pietūkumu izraisīja ciešanas. Kā mēs toreiz tās pārvarējām? Skrējām pie mammas vai tēta, brāļa vai māsas, vai vēl pie kāda cita tuva cilvēka, kurš mūs žēloja un mierināja. Ņēma klēpī vai uz rokām un visādi mierināja, un žēloja. Izvilka dzeloni, uzlika kompresi sadzeltajai vietai, un stāstīja, ka drīz tas pāries un nesāpēs, un vis atkal būs labi.

Tā tas bija ar bites dzēlienu, kas parasti pārgāja. Vai varam iztēloties, kas notiktu, ja bites dzēliena sāpes nepārietu, un sāpētu visu mūžu. Iespējams, pēc kāda laika pierastu pie tām, un nejustu tik asi kā pirmoreiz sajustas, bet tomēr sāpētu un ciestu visu mūžu. Kamēr dzīvotu, tikmēr ciestu. Šausmīgi!

Dzīvē mēs sastopamies ar daudziem un dažādiem „bites dzēlieniem”, kas izraisa dažāda veida sāpes un ciešanas. Dažas ir ļoti spēcīgas un smagas, un ja tās turpinātos ilgāk, mēs nespētu tās panest. Ja nebūtu risinājuma un atvieglojuma, mēs dzīvē neko citu nespētu saskatīt, un viss kļūtu bezjēdzīgs un drūms. Continue reading “Lielā Piektdiena”

Baznīcas gads – Klusā nedēļa

PALMARUM – PŪPOLSVĒTDIENA

Šīs svētdienas nosaukumi saistīti ar vēsturiskajiem notikumiem – Kristus ienākšanu Jeruzalemē, kad cilvēki klāja viņam zem kājām palmu zarus un sveica ar dziesmu “Hozanna Dāvida dēlam!”. Latvijā izplatītais Pūpolsvētdienas nosaukums radies no tā, ka palmu zarus aizstāja ar pūpoliem.

Kristāmie šai dienā atkal atkārtoja Ticības apliecību. Šai svētdienā svētīja palmu un olīvu zarus, dievkalpojums noslēdzās ar priecīgu procesiju.

Lai gan priecīga – te piemin Kristus triumfālo ienākšanu Jeruzalemē – tomēr šī diena vēsta arī par to, ka prieks par Mesiju drīz vien pārvērtās jūdu pretestībā un naidā. Šī svētdiena ievada pārdomas par Kristus ciešanām un sāpēm savas zemes dzīves pašā galā.

KLUSĀ NEDĒĻA

Pūpolsvētdienai seko Klusā nedēļa: Baznīca piemin un pārdomā Kristus ciešanas.

Continue reading “Baznīcas gads – Klusā nedēļa”