Lieldienas gaidot

Pēc brīža būs Lieldienas. Pēc brīža būs iespēja Vēlreiz padomāt – par to, ko Kristus darījis manis dēļ. Par to, ko es esmu darījis, lai Kristum būtu jāmirst. Un iespēju robežās lūgt Viņam, lai pieliek no sevis to, kas man pietrūkst, kas tev pietrūkst, kas pietrūks mūsu attiecībām ar Dievu un vienam ar otru. Bet – lai viss nepaliktu tais pelēkās krāsās vien – šis Lieldienu laika dziesmas teksts. Klusumam ar Dievu domāts.

Es saku katram, ka Viņš dzīvs, ka elles cietums krīt, ka Viņš no nāves saitēm brīvs un mūsu vidū mīt.

Jo ceļš, ko Kristus staigājis, ved debess godībā, un kas tā pēdas meklējis, tas nonāks tēvijā.

Nu velti skumt un sēroties, ja draugs kāds nāvē krīt, jo cerība reiz redzēties kā zvaigzne tumsā spīd.

Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še sējama, mums jaunā dzīvē dīgst.

Viņš dzīvo, mūsu patvērums, Viņš mūs vairs neatstās un svētkus šos Viņš devis mums priekš atjaunošanās. (108. dziesma Dziesmu grāmatā)

Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks

Kristus Ciešanu laiks sākas 3 svētdienas pirms Pelnu dienas. Tajā ir trīs svētdienas:

Septuagesima – aptuveni 70 dienas pirms Lieldienām Sexagesima – aptuveni 60 dienas pirms Lieldienām Quinquagesima – tieši 50 dienas pirms Lieldienām. Šī svētdiena ir tā diena, kad introitā tiek īpaši izcelta Dieva mīlestība uz cilvēku, cilvēka mīlestība uz Dievu – un cilvēka mīlestība pret līdzcilvēku.

Šis trīs svētdienas pirms Ciešanu laika ir kā pārdomu un sagatavošanās laiks, pirms ieiet stāstā par Kristus dzīvi, kalpošanu, nāvi un augšāmcelšanos.

Ar Pelnu Dienu sākas Lielā gavēņa laiks, kas ilgst 40 dienas, atskaitot svētdienas. Pelnu dienā pieminam to, ka cilvēks vispār nav nekāds lielais un varenais, ka no zemes tas cēlies, un zemē tas atkal atgriezīsies – tā ir tāda pieticības stunda.

Continue reading “Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks”

Baznīcas gads – Klusā nedēļa

PALMARUM – PŪPOLSVĒTDIENA

Šīs svētdienas nosaukumi saistīti ar vēsturiskajiem notikumiem – Kristus ienākšanu Jeruzalemē, kad cilvēki klāja viņam zem kājām palmu zarus un sveica ar dziesmu “Hozanna Dāvida dēlam!”. Latvijā izplatītais Pūpolsvētdienas nosaukums radies no tā, ka palmu zarus aizstāja ar pūpoliem.

Kristāmie šai dienā atkal atkārtoja Ticības apliecību. Šai svētdienā svētīja palmu un olīvu zarus, dievkalpojums noslēdzās ar priecīgu procesiju.

Lai gan priecīga – te piemin Kristus triumfālo ienākšanu Jeruzalemē – tomēr šī diena vēsta arī par to, ka prieks par Mesiju drīz vien pārvērtās jūdu pretestībā un naidā. Šī svētdiena ievada pārdomas par Kristus ciešanām un sāpēm savas zemes dzīves pašā galā.

KLUSĀ NEDĒĻA

Pūpolsvētdienai seko Klusā nedēļa: Baznīca piemin un pārdomā Kristus ciešanas.

Continue reading “Baznīcas gads – Klusā nedēļa”

12