Ko mums darīt?

Ko mums darīt?

Ko mums darīt – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem draudzes padomes izbraukuma sēdē. 5. decembrī astoņi draudzes padomes un valdes pārstāvji sapulcējās Saulkrastu draudzes nama zālē, lai dienas garumā kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem: par to, kas un kādi mēs, draudze, esam un kā mūsu kalpošanā visvairāk pietrūkst. Dienas beigās tika plānots pārdomāt, ko iesākt, lai mūsu kopīgais darbs būtu efektīvāks. Domāšana un sarunas nesa rezultātus – mums izdevās nospraust četrus mērķus tuvākajam pusgadam.

Tā izskatījās darba galds
Tā izskatījās darba galds

Svarīgs uzdevums, kas izkristalizējās sarunu gaitā, izrādījās nepieciešamība draudzes garīgajiem darbiniekiem konkrētāk vienoties par sludināto vēsti un draudzes mācīšanu. Otrs svarīgs uzdevums draudzes padomei – izveidot draudzes darba struktūru, konkrēti nosakot kalpošanā iesaistīto atbildību un pilnvaras. Un, bez kā noteikti nevar iztikt, – turpināt uzturēt un labiekārtot draudzes māju un jo īpaši baznīcu. Ir jāierīko tualete,un jāturpina visi citi aktuālie labošanas un pilnveidošanas darbi.

Tomēr ļoti daudzām vajadzībām un grūtībām, ar kurām sastopamies kā draudze, uzreiz konkrēts risinājums neatradās. Tāpēc viens no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā pusgadā – nākt kopā un kopīgi lūgties. Par mums pašiem un mūsu ticību. Par draudzes darbiniekiem. Par draudzi un visu Baznīcu, kurai piederam. Tādēļ ik pārnedēļas tiek organizēti lūgšanu vakari – jo ir lietas, kas mainās un var mainīties tikai tad, kad atveram sirdis Dievam un sākam lūgt. Lūgšanu vakari mēneša 1. un 3. otrdienā 19.30 draudzes namā.

“Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” /Mateja 18:19-20/

Četri pūļi un paklausība

Mk. 5:21-43

Sen zināms ir stāsts par Jairu, sinagogas priekšnieku, kuŗa bērnam bija vajadzīgs ārsts. Un tāds ārsts arī ieradās Jaira pilsētā.

Tā laika Izraēlā Galilejas jūŗa ir robežšķirtne starp tām pilsētām, ko jūdi uzskatīja par ticīgām, un tām, ko viņi uzskatīja par neticīgām. Vienā pusē ir pareizās, ticīgās pilsētas – Jēzus dzimtene. Otrā – Desmit pilsētu apgabals, ne tik ticīgo pasaule. Jēzus ar laivu pārbrauca uz ‘ticīgo’ pusi, lai ietu tālāk savu ceļu.

Savā ceļā Jēzus satika divas dažādas ticības: izglītoto (Jaira) – nākt pie Jēzus ar lūgumu, lai Viņš pieskaŗas kādam, ko cilvēks mīl, jo ir zināms, ka Jēzus uzklausa lūgšanas. Neizglītoto ( apakšstāstā minētās bezvārda sievietes): nezinot, ko sagaidīt, censties pieskarties Jēzum, lai tiktu dziedināts.

Jēzum apkārt spiedās un drūzmējās četru veidu pūļi: ziņkārīgie, nesakārtotie, izmisušie un trokšņotāji.

Continue reading “Četri pūļi un paklausība”

Cīniņš naktī

Jēkabs naktī palika viens un cīnījās ar kādu līdz rīta ausmai. (1. Mozus 32:25-31)

Dievs atnāk pie cilvēkiem naktī un tumsā, lai iečekotu, vai cilvēks ir gatavs ar nezināmo cīnīties.
Jēkabs cīņā cieši satveŗ Dievu – tik cieši, ka Dievs nespēj izrauties un doties savās Dieva gaitās.
Jēkabs atteicās palaist Dievu vaļā, kamēr tas viņu nesvētīs.
Cīņa ar nezināmo – un pieķerties Dievam, –  neatlaisties, kamēr Viņš nav mūs svētījis.
Dievs izmaina Jēkaba vārdu – viņš kļūst par Dieva tautu, par to, kuŗš redzējis Dievu un palicis dzīvs.

Izvēlēties kļūt par Dieva tautu – par to, kuŗš redzējis Dievu un dzīvo.
Ieraudzīt nezināmajā svētību.
Satvert Kristu un nelaisties vaļā, lai arī kā ietu ikdienā.
Saņemt svētību.
Iemīlēt.

L.T.L.