Telefons no augšienes

Kad es gribu būt vienatnē, es izslēdzu mobilo telefonu, atslēdzu radio un aizeju no interneta.

Pasaule paliek ārpus manu sakaru zonas. Es vairs neesmu pasaulē, viņa notiek kaut kur citur – ar savu steigu un aizķeršanos, ar savu informāciju un tās trūkumu, ar saviem cilvēkiem un notikumiem.
Es palieku ārpus pasaules izplatījuma. Manis nav, es nogrimstu informācijas jūŗas dūņās.

Kad es palieku vienatnē, ierokos aizsargslānī, uzvelku klusuma bruņas, es nonāku kādā citā raidīšanas zonā.

Mana iebūvētā antena uztveŗ pārraidi, kas īpaši šifrēta tikai vienam adresātam – manai sirdij. Tā ir pārraide no citas Sirds. Klusumā pulsē Dieva mīlestība.

T-tuk. Es, Gaisma.
T-tuk
. Atnācu pasaulē
T-tuk.
Lai neviens
T-tuk.
Kas Man tic
T-tuk.
Nepaliktu tumsībā*.
T-tuk… T-tuk… T-tuk…

Mana sirds iepukstas ritmā līdzi ar Dieva sirdi. Viņas pukstot sarunājas.

Informācijas okeāna dūņās ir klusums un kas svarīgāks par nemitīgu notikumu ņirbu un ziņu zibēšanu. Tā ir saruna par to, kas svarīgs. Vienīgais zvans, uz kuŗu tiešām vērts atbildēt.

————————————————-
*(Jāņa 8:12)

L.T.L.

Lieldienas gaidot

Pēc brīža būs Lieldienas. Pēc brīža būs iespēja Vēlreiz padomāt – par to, ko Kristus darījis manis dēļ. Par to, ko es esmu darījis, lai Kristum būtu jāmirst. Un iespēju robežās lūgt Viņam, lai pieliek no sevis to, kas man pietrūkst, kas tev pietrūkst, kas pietrūks mūsu attiecībām ar Dievu un vienam ar otru. Bet – lai viss nepaliktu tais pelēkās krāsās vien – šis Lieldienu laika dziesmas teksts. Klusumam ar Dievu domāts.

Es saku katram, ka Viņš dzīvs, ka elles cietums krīt, ka Viņš no nāves saitēm brīvs un mūsu vidū mīt.

Jo ceļš, ko Kristus staigājis, ved debess godībā, un kas tā pēdas meklējis, tas nonāks tēvijā.

Nu velti skumt un sēroties, ja draugs kāds nāvē krīt, jo cerība reiz redzēties kā zvaigzne tumsā spīd.

Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še sējama, mums jaunā dzīvē dīgst.

Viņš dzīvo, mūsu patvērums, Viņš mūs vairs neatstās un svētkus šos Viņš devis mums priekš atjaunošanās. (108. dziesma Dziesmu grāmatā)