Tuvojas Kristus Dzimšanas svētki

Pagājušajā nedēļā notika draudzes padomes sapulce, kurā tika plānoti Ziemassvētku laika dievkalpojumi, kā arī pārrunātas citas draudzes aktualitātes. Šogad, tāpat kā citus gadus, notiks Adventa vainagu pīšana sestdienā pirms Pirmās Adventes, kā arī draudzes eglīte Otrajos Ziemassvētkos. Priecāsimies, ja vēlēsieties piedalīties Ziemassvētku svinību gatavošanā – vainagu pīšanā, dāvanu gatavošanā bērniem un vecajiem cilvēkiem, kā arī sagatavošanās darbos draudzes eglītei. Lūdzam iepriekš pieteikties pie mācītāja, evaņģēlistēm vai draudzes priekšnieces.

Adventa vainagu pīšana

sestdienā, 1. dec. 17:00 draudzes namā

Ziemassvētku laika dievkalpojumi baznīcā

svētdiena, 23. dec. 10:00
pirmdiena 24. dec. 18:00
otrdiena 25. dec. 10:00

Draudzes eglīte

trešdiena 26. dec. 15:00 draudzes namā

Gadumijas dievkalpojumi

Vecgada dievkalpojums 30. dec. 10:00
Jaungada dievk. 2. janv. 19:00 (draudzes namā)

Prieka atnākšana.

Mūsu dzīves, liekas, nekas nevar satricināt.
Jau tā ir pietiekami daudz šoku visapkārt – plosās [ieliec nosaukumu] vīruss, plosās nežēlība konkurences tirgū, plosās neiecietība  savstarpējās attiecībās. Šīs lietas vairs nevar satricināt mūsu sirdis, jo mēs tās redzam apkārt notiekam visu laiku, tās ir tik pierastas kā krējums pie biešu zupas, kā sālstrauks uz katras mājas virtuves galda vai plauktiņā. Ir tik daudz kā pietiekami bēdīga, ka rodas iespaids, ka vienīgais, kas var satricināt mūsu d
zīves ir prieks. Tas mūsu ikdienā ir tik reti..bet ja ir, tad ātri pāriet..un reizēm pat negribas priecāties, jo zinām, ka tas drīz pāries. Lai arī mums vēl būtu iemesls baudīt mirkli un priecāties, bet mēs jau bēdājamies, jo zinām, ka šī dzīve taču ir tik sasodīti iepriekšparedzama – pēc priekiem nāk bēdas. Izstiepies vai saraujies, smejies vai raudi, bet tā vienkārši notiek.

Vajag atrast prieku. To vajag iet meklēt.

Ir tik daudz plakātu, kas aicina, ir tik daudz skatlogu, kas kārdina, ir tik daudz reklāmu, kas pārliecina.
Mēs pieminam Dievu, jo “Paldies Dievam, piektdiena ir klāt” spēs mūs izklaidēt, dāvināt īstu prieku. Mums liekas, ka prieks glabājas brīvdienās un piektdienu vakaros, bet katru reizi mēs piedzīvojam to pašu vilšanos – tā ir tikai reklāma, kas neko nedod, tikai pieprasa spēka, laika, naudas un nervu patēriņu.
Varbūt prieks glabājas aiz kāda žurnāla vāka.. Varbūt tas, ka es palasīšu Privāto Dzīvi un redzēšu, ka citiem ir vēl sliktāk, liks man sajusties pa īstam priecīgam?! Bet, ja godīgi, mūs nemaz neinteresē, kā iet citiem, jo mums jau svarīgs ir tikai mūsu prieks. Dzirdot un lasot par citu bēdām mūsu prieks nepavisam nevairojas..varbūt vienīgi vārdi “paldies Dievam, ka man tā nav..” pavada žurnālu aizmugurējo vāku, bet nekāda radikāla satricinājuma, nekāda patiesa prieka tajā nav.
Iespējams, ja ielūkošos draugiem.lv, tas mani padarīs priecīgāku!? Ja par mani būs kāds atcerējies, es likšos svarīgs un varēšu par to priecāites!? Bet mani tas padara tikai prasīgāku..man gribas aizvien vairāk uzmanības sev, vairāk novērtējuma, vairāk būt neapmierinātam ar esošo novērtējumu un alkt pēc visaugstākā..bet prieka arī tajā nav.

Mēs, protams, varam spēlēt līdzi šai izrādei un teikt, ka viss ir kārtībā, ka manī ir prieks, ka man viss ir OK, ka man pietiek ar to, ko iegūstu no apkārtējiem.. bet tad mūsu prieks būs tāds, kādu to raksturoja P.Koelju – tāds pats kā sekss, kas sākas un beidzas.

Ja tas ir viss, kas var būt šajā pasaulē, tad nav vērts pat censties.
Bet, patiesību sakot, ir Kāds, kas dod patiesu prieku. Prieku, kā priekšā sekss un viss cits izgaist kā vāja atblāzma. Tas iesākas tur, kur Tu esi, un iesniedzas mūžībā, kas ir pāri bēdām, pāri neziņai, pāri prasībām.
Tas ir Kristus.
Viņš nevis aicina ar skaļiem saukļiem un plakātiem, bet atnāk Pats – klusi un tomēr tā, ka ikviens to pamana.. lēni, bet nekad nav par vēlu. Kristus atnākšana ir patiesais prieka avots. Īsts prieks nav konkrēts stāvoklis sabiedrības vai savās acīs, bet Kristus atnākšana. Prieka avots ir Kristus. Viņš atnāca toreiz, lai atbrīvotu bēdu un baiļu saistītos, lai dāvātu tiem patiesu prieku. Un Viņš nāk arī šodien, lai iepriecinātu ikvienu, kam ir noskumusi un grūtsirdīga dvēsele. Cilvēki meklē veikalos, izklaidēs un sensācijās to, ko var atrast vienīgi Baznīcā – attiecības ar Dievu. Viņš neliek izpildīt neiespējamo misiju, bet atnāk Pats, lai mums vienkārši dāvinātu nepelnītu Debesu Tēva žēlastību. Un tas arī ir lielākais iemesls gaviļu pilnam priekam – Kristus atnākšana.

1. Advente – prieka svecīte vainagā par Kristus atnākšanu šajā bēdu pasaulē. Un pats labākais ir tas, ka Viņš nenāk tikai vispārīgā pasaulē, bet personiskā sirdī, kura ilgojas priecāties. Kristus nāk un dāvā prieku. Izej ārā, palūkojies debesīs un sasmaržo to!!!

Lai priecīga 1. Adventes nedēļa

Lai Kristus prieks mājo jūsos līdz pat Mūžībai

LTL

Lieldienas gaidot

Pēc brīža būs Lieldienas. Pēc brīža būs iespēja Vēlreiz padomāt – par to, ko Kristus darījis manis dēļ. Par to, ko es esmu darījis, lai Kristum būtu jāmirst. Un iespēju robežās lūgt Viņam, lai pieliek no sevis to, kas man pietrūkst, kas tev pietrūkst, kas pietrūks mūsu attiecībām ar Dievu un vienam ar otru. Bet – lai viss nepaliktu tais pelēkās krāsās vien – šis Lieldienu laika dziesmas teksts. Klusumam ar Dievu domāts.

Es saku katram, ka Viņš dzīvs, ka elles cietums krīt, ka Viņš no nāves saitēm brīvs un mūsu vidū mīt.

Jo ceļš, ko Kristus staigājis, ved debess godībā, un kas tā pēdas meklējis, tas nonāks tēvijā.

Nu velti skumt un sēroties, ja draugs kāds nāvē krīt, jo cerība reiz redzēties kā zvaigzne tumsā spīd.

Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še sējama, mums jaunā dzīvē dīgst.

Viņš dzīvo, mūsu patvērums, Viņš mūs vairs neatstās un svētkus šos Viņš devis mums priekš atjaunošanās. (108. dziesma Dziesmu grāmatā)