2012. gada Trīsvienības svētkos

Sarunas ar … un par Trīsvienību.

 

Jāņa 3: 1 – 17.

1878. gada 21. maijā, Trīsvienības svētkos, baznīcas ēka tika iesvētīta, un ieguva savu vārdu – Svētās Trīsvienības baznīca. Kopš tās dienas mūsu draudzes uzmanība cauri visiem laikiem vienmēr ir piesaistīta Dieva būtībai – Trīsvienībai. Ir labi, ja mēs par to domājam, cik iespējams saprotam un arī spējam citiem paskaidrot par Svēto Trīsvienību, jo citu draudžu cilvēki pamatoti mūs varētu uzskatīt par Trīsvienības ekspertiem. Varam viens otram uzdot jautājumu – vai tā ir?!

Šīs dienas Evaņģēlija lasījumā, mūsu uzmanība ir pievērsta Kristus sarunai ar Nikodēmu. Nikodēmam tāpat kā mums ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem viņš meklē atbildes. Jēzus viņam tās sniedz neielaižoties sīkos strīdos par mazsvarīgiem jautājumiem, bet uzsverot, ka Nikodēmam ir jāpiedzimst no augšienes, lai būtu ar Dievu. Jēzus ar Nikodēmu sarunājas par Dievu. Continue reading “2012. gada Trīsvienības svētkos”

2012. gada Vasarsvētkos

Svētā Gara svētkos.

 

Apustuļu darbi 2: 1 – 21; 37 – 41.

Līdzīgi kā Ziemassvētku dziesmā tiek dziedāts – Katru gad` no jauna, (36 dziesma, Dziemu grāmatā), tā arī Vasarsvētkos aizvien ir aktuāli jautājumi – kas tas ir, un ko tas nozīmē?! Katru gadu Vasarsvētku notikums mūs mudina uzdot jautājumus, un arī saprast, kur šajos svētkos esmu es!? Ar Dievu it kā vis būtu skaidrs, bet tas Svētais Gars gan ir nesaprotams – šāds vai līdzīgs izteikums izskan visai bieži, un dažreiz arī no draudžu locekļiem!?

Svētā Gara nākšana tiek locīta un skaidrota visādos veidos, un katrs to attēlo atbilstoši savas ticības izpratnei un tradīcijai. Svarīgi būtu saprast, ko Dievs vēlas ar šo notikumu atklāt mums? Ko Viņš vēlas pateikt man? Lai to saprastu, ir labi vērsties pie pirmavota – Svētajiem Rakstiem.

Tagad ir Jaunās Derības laiks, bet arī Vecās Derības laikā šie svētki tika svinēti. Tā bija diena, kad Dievs Sinaja kalnā caur Mozu deva tautai 10 baušļus, un gatavus reliģiski – civilos likumus. Šis notikums kļuva par pamatu, tikko no Ēģiptes izvestam vergu baram, pāraugt vienotā tautā un pilsoniskā sabiedrībā. Tas nenotika vienā dienā, bet prasīja daudzus gadus, un bija grūts, un brīžiem arī traģisks ticības un izaugsmes ceļš. Viņi nebija arī vienkārši garāmgājēji, bet šim notikumam ir noteikts konteksts vai priekšvēsture. Tāpat tas ir ar Jaunās Derības Vasarsvētku notikumu, kuru mēs nevaram izraut no konteksta. Mēs nevaram tur ieskatīt kaut ko neesošu, vienlaikus svarīgi ir saskatīt un satvert visu, ko Dievs vēlas mums dāvāt ar šo brīnumaino, spilgto un emocionāli piesātināto notikumu. Continue reading “2012. gada Vasarsvētkos”

Mūsdienu cilvēks un Baznīca

Kādā grāmatiņā uzdūros jaukam apraksta par postmoderno (apmēram mūsdienu) cilvēku un viņa attieksmi pret

Baznīcu – tālāk seko citāts, tulkojums mans.

“Pastāvība nav postmodernā laikmeta tikums. Vislabāk tas parādās pret Baznīcu vērstā nemitīgā kritikā.

  • Pūlis, kas apgalvo, ka Baznīca ir kropla un ienīst Konstantīnu (Romas imperators) un kristīgās pasaules idejas, vienlaikus arī grib, lai Baznīca ir mākslu patrons, nodrošina bērniem izklaidējošas nodarbības un vada pasauli uz mieru un mīlestību.

Lasīt tālāk..

Četri pūļi un paklausība

Mk. 5:21-43

Sen zināms ir stāsts par Jairu, sinagogas priekšnieku, kuŗa bērnam bija vajadzīgs ārsts. Un tāds ārsts arī ieradās Jaira pilsētā.

Tā laika Izraēlā Galilejas jūŗa ir robežšķirtne starp tām pilsētām, ko jūdi uzskatīja par ticīgām, un tām, ko viņi uzskatīja par neticīgām. Vienā pusē ir pareizās, ticīgās pilsētas – Jēzus dzimtene. Otrā – Desmit pilsētu apgabals, ne tik ticīgo pasaule. Jēzus ar laivu pārbrauca uz ‘ticīgo’ pusi, lai ietu tālāk savu ceļu.

Savā ceļā Jēzus satika divas dažādas ticības: izglītoto (Jaira) – nākt pie Jēzus ar lūgumu, lai Viņš pieskaŗas kādam, ko cilvēks mīl, jo ir zināms, ka Jēzus uzklausa lūgšanas. Neizglītoto ( apakšstāstā minētās bezvārda sievietes): nezinot, ko sagaidīt, censties pieskarties Jēzum, lai tiktu dziedināts.

Jēzum apkārt spiedās un drūzmējās četru veidu pūļi: ziņkārīgie, nesakārtotie, izmisušie un trokšņotāji.

Continue reading “Četri pūļi un paklausība”

Krīze, Jesajas grāmata un taisnīgums

Jesajas grāmatas 45: 5-7 lasām:

Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena; bez Manis neviena Dieva nav. Es tevi apbruņoju, jebšu tu Mani nepazini, lai atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka bez Manis cita nav neviena. Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena! Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību (mieru), bet arī ļaunu (nelaimi); Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!

Tas Kungs, Jahve, vienīgais Dievs, apsola savai tautai divas lietas – svētību (ja tauta sekos Viņam un klausīs Viņa balsi) un kaudzēm dažādu nelaimju (ja viņi to nedarīs, meklēs citus dievus vai kļūs iedomīgi). Tādus apsolījumus var atrast viscaur Vecajā derībā – no 2. Mozus grāmatas sākot.

Pasaulē mums apkārt valda doma – ja Dievs ir absolūts labais, tad Viņš nekādā veidā cilvēkus nesoda, nedz ļauj ļaudīm piedzīvot sāpes un ciešanas. Bet vai tā ir?

Continue reading “Krīze, Jesajas grāmata un taisnīgums”