Atskats uz LELB sinodi 7. un 8. jūnijā

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas kārtējā Sinode notika 2013. gada 7. un 8. jūnijā. Kopā tajā piedalījās 395 dalībnieki – mācītāji un draudžu pārstāvji, Trīsvienības draudzi pārstāvēja mācītājs Varis Bogdanovs un evaņģēliste Ilva Mārdega.

Kopumā Sinodes darbs notika raiti. Sinode gan uzklausīja Baznīcas vadītāju ziņojumus par pēdējos 3 gados notikušo un izdarīto, gan apstiprināja tālākās darbības stratēģijas. Domstarpību un strīdu šoreiz nebija, jo visas tēmas iepriekš bija apspriestas iecirkņu sinodēs, jautājumi bija pazīstami un izdiskutēti jau iepriekš.

Tika apstiprināts arī Baznīcas jaunās Dziesmu grāmatas saturs. Aizlūgsim, lai darbs pie tās raiti turpinātos un jau pēc neilga laika mēs varētu to redzēt un sākt lietot draudzē. Tāpat tika pieņemts lēmums par jaunā Bībeles tulkojuma lietošanu dievkalpojumos.

Samērā vēsturisks ir lēmums par to, ka turpmāk Baznīcas kopīgajām vajadzībām visas draudzes iemaksās desmito daļu no saviem ienākumiem (no vispārīgajiem ziedojumiem un saimnieciskās darbības), nevis noteiktu naudas summu par katru draudzes locekli. Tāpat arī draudžu locekļi tiek aicināti apsvērt iespēju ziedot draudzei desmito daļu no saviem ienākumiem – saskatot to kā Bībelē pamatojamu un svētīgu principu. Tas gan nav un nekad nebūs obligāts ziedojums, tomēr daudzi, kas tā ziedo, ir redzējuši, ka tas nes svētību draudzei un viņiem pašiem.

Sinodes apstiprinātie LELB Virsvaldes prioritāri risināmie jautājumi turpmākajiem gadiem:

  1. sagatavot LELB mācītāju izglītības un tālākizglītības standartu;
  2. sagatavot LELB mācību par ziedošanu;
  3. pārskatīt un noteikt jaunu LELB mācītāju kalpošanas un draudžu aprūpes plānu, kas atbilstu šodienas apstākļiem;
  4. atrast risinājumu dievnamu uzturēšanai tām draudzēm, kuras to vairs nespēj pašu spēkiem.

Vairāk par Sinodes darbu var uzzināt LELB mājas lapā, kā arī pie mūsu draudzes pārstāvjiem Sinodē.

2012. gada Trīsvienības svētkos

Sarunas ar … un par Trīsvienību.

 

Jāņa 3: 1 – 17.

1878. gada 21. maijā, Trīsvienības svētkos, baznīcas ēka tika iesvētīta, un ieguva savu vārdu – Svētās Trīsvienības baznīca. Kopš tās dienas mūsu draudzes uzmanība cauri visiem laikiem vienmēr ir piesaistīta Dieva būtībai – Trīsvienībai. Ir labi, ja mēs par to domājam, cik iespējams saprotam un arī spējam citiem paskaidrot par Svēto Trīsvienību, jo citu draudžu cilvēki pamatoti mūs varētu uzskatīt par Trīsvienības ekspertiem. Varam viens otram uzdot jautājumu – vai tā ir?!

Šīs dienas Evaņģēlija lasījumā, mūsu uzmanība ir pievērsta Kristus sarunai ar Nikodēmu. Nikodēmam tāpat kā mums ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem viņš meklē atbildes. Jēzus viņam tās sniedz neielaižoties sīkos strīdos par mazsvarīgiem jautājumiem, bet uzsverot, ka Nikodēmam ir jāpiedzimst no augšienes, lai būtu ar Dievu. Jēzus ar Nikodēmu sarunājas par Dievu. Continue reading “2012. gada Trīsvienības svētkos”

Kur uzaug mīlestība?

Lai cik dīvaini tas būtu – vēl viens gads ir apritējis, zeme sagatavojusies ziemai un mieram, akcijas veikalos apgalvo, ka tūdaļ būs svētki, ļaudis skrien pa galvu, pa kaklu, lai paspētu pirms jaunā gada sākuma visu izdarīt, un tam visam pa vidu – Gaidīšanas laiks.

Dienas kļūst tumšākas, naktis – manāmi gaŗākas, gaidītais sniegs klusītēm kaut kur mākoņos pārtop par nebeidzamām lietavām. Jā, var sacīt, ka ir iestājusies ziema.
Ko Adventes sākumā var rakstīt Pārdomu lapā tādu, kas jau tūkstošiem reižu nebūtu uzrakstīts? Droši vien, ka neko.
Un tāpēc – citāts no Hosejas grāmatas: .. sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai. [Hos. 10:12]
Dievs ienāk pasaulē, lai pirms savas taisnības (un tā ir absolūta taisnība, kas nevienu nežēlo un katram atmaksā pēc viņa darbiem, nedarbiem, čakluma un nolaidības) izliešanas mēģinātu parādīt pasaulei savu mīlestību.

Bet vienpusīga mīlestība ir tāds murgu rēgs vien, kas pamostoties atstāj mutē rūgtu garšu un nepiepildīta sapņa sajūtu krūtīs. Tā nolemta izmiršanai, jo nevar pati sevi uzturēt – mīlestība ir vērsta uz āru, uz otru.
Un interesanti ir uzmeklēt mīlestības sēklas – tās rodamas taisnībā. Dievs ir taisnīgs. Pēc Dieva tēla radītais cilvēks arī ir aicināts būt taisnīgs, cik nu tas šai pasaulē iespējams.

Bet kur tad uzaug mīlestība? Taisnības sēkla sējama atziņas līdumā. Acīmredzot, šai vietā ir apsūnojis, labi ieaudzies mežs, kuŗu nu nepieciešams nocirst, celmus – izraut un visu lieko – sadedzināt. Atziņas ceļš nebūt nav tas vienkāršais un vieglais – tas prasa pārvērtēt savus uzskatus, aktīvi meklēt to Kungu, nemitīgi salīdzināt savu sistēmu ar Dieva sistēmu – lasot Rakstus, lūdzot, pārdomājot un pārrunājot Dieva Vārdu, iesaistoties Viņa darbā uz zemes. Atziņas līdums ierīkojams ne-atziņas mežā. Te labi iesakņojušies aizspriedumi,  sensenās puspatiesības, melu liānas un liekulības krūmi, aiz kuŗiem tik labi paslēpt savu kailo es. Atziņas līdums ir tukšs, klajš, pārskatāms – nekas tur nepaliek nepamanīts.
Pirmais solis šai līdumā ir atziņa, ka es ir pārkāpis Dieva prātu un pretojies viņa gribai. Otrais – lūgums pēc piedošanas. Tā iespējams pamazām izretināt un nocirst grēku mežu, izraut rūgtuma celmus un sagatavot dvēseli trešajam solim – tīrumam.

Līduma tīrums, lai gan potenciāli auglīgs, sākumā ir klāts velēnām, kas rada šķēršļus sekmīgai lauka apstrādei. Te nāk palīgā Dieva Svētais Gars, kas dvēseli māca klausīties Dievā un sekot Viņa balsij. Tā, pamazām vien, ar lūgšanu, grēku nožēlu, pateicību un klausīšanos Dieva balsī, cilvēks tiek iekopts sējai. No taisnības izaug mīlestība, kas redz un nenosoda.

Tagad ir laiks meklēt to Kungu. Tagad ir laiks mācīties mīlestību, kas netiesā, bet arī veltīgi neklusē, ja redz ko sakāmu un norādāmu. Mīlestību, kas balstās Dievā, ir Viņa dāvana – praktisku, ikdienas, darbīgu mīlestību.
Jo, kad Dievs izlies savu taisnību pār zemi, tik vien pastāvēs, cik kāds būs mīlestībā pasargāts.

L.T.L.

Baznīcas gads – Lieldienu periods

LIELDIENAS

Lielākie svētki kristīgajā Baznīcā.

Tiek svinēta Kristus Augšāmcelšanās. Baznīcas piepildās ar gaismu un prieku, kristieši sveicina viens otru ar vārdiem – Tas Kungs ir augšāmcēlies!– un atbild – Patiesi augšāmcēlies!–

Lieldienu svētki ilgst astoņas dienas, no kā radies nosaukums Lieldienu oktāva.

Lieldienas ir tradicionāla kristību diena. Kristāmie pēc tradīcijas tērpās baltās drānās, kā dēļ arī nedēļu sauc par ‘balto’. No 1094. gada svinības saīsināja tikai līdz 3 dienām, bet šodien svin Pirmās un Otrās Lieldienas.

Lieldienu datums mainās katru gadu, tā to nolēma Nīkejas koncils. Lieldienu svētdiena ir vistuvākā svētdiena jūdu Pashas svētkiem, tas ir: Pirmā svētdiena pēc 21. marta, pēc pilna mēness.

Lieldienas ir slavas un prieka svētki, Kristus ir uzvarējis sātanu, grēku, tumsu un nāvi. Ir labi to neaizmirst ikdienas rūpēs un cīniņos par izdzīvošanu.

L.T.L.

Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks

Kristus Ciešanu laiks sākas 3 svētdienas pirms Pelnu dienas. Tajā ir trīs svētdienas:

Septuagesima – aptuveni 70 dienas pirms Lieldienām Sexagesima – aptuveni 60 dienas pirms Lieldienām Quinquagesima – tieši 50 dienas pirms Lieldienām. Šī svētdiena ir tā diena, kad introitā tiek īpaši izcelta Dieva mīlestība uz cilvēku, cilvēka mīlestība uz Dievu – un cilvēka mīlestība pret līdzcilvēku.

Šis trīs svētdienas pirms Ciešanu laika ir kā pārdomu un sagatavošanās laiks, pirms ieiet stāstā par Kristus dzīvi, kalpošanu, nāvi un augšāmcelšanos.

Ar Pelnu Dienu sākas Lielā gavēņa laiks, kas ilgst 40 dienas, atskaitot svētdienas. Pelnu dienā pieminam to, ka cilvēks vispār nav nekāds lielais un varenais, ka no zemes tas cēlies, un zemē tas atkal atgriezīsies – tā ir tāda pieticības stunda.

Continue reading “Bazīcas gads – Lielais gavēnis un Kristus Ciešanu laiks”

12