Izbrīvēt vietu

Izbrīvēt vietu

“Saucēja balss tuksnesī:sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas!” /Mt. 3:3/

Pienācis Adventa laiks – ar decembra tumsu, košajiem spīguļiem visos veikalos un gada noslēguma steigu un skriešanu vairumā māju un darbavietu. Un tam iepretī Jāņa Kristītāja aicinājums “sagatavojiet Kungam ceļu!” Vēl viens darbs visā darbu un pienākumu gūzmā?

Bet varbūt otrādi? Iespējams, ka aicinājums sagatavot Kungam ceļu nenozīmē vēl vienu darbu un skriešanu, bet drīzāk – apstāšanos. Izbrīvēt vietu Kungam savā dzīvē. Lai mazāk skriešanu un steigas, bet vairāk mierīgas kopābūšanas ar Dievu – lūgšanās, Bībeles lasīšanā, pārdomās. Mazāk izmisīgas lietu pirkšanas, vairāk mierīgu un patiesu sarunu ar līdzās esošajiem cilvēkiem.

Izbrīvēt vietu šogad daudzi Rīgas un apkārtnes ļaudis cenšas arī pavisam praktiski, jo decembra beigās Rīgā atbrauks daudzi svētceļnieki uz Tezē Eiropas tikšanos. Nav viegli atrast laiku ikdienas lūgšanām un Bībeles lasīšanai, bet nav viegli arī mūsu dzīvokļos un svētku svinēšanas aizņemtībā atrast telpu un laiku uzņemt savā ģimenē svešiniekus. Bet Jēzus ir teicis arī tā: “es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt.” /Mt. 25:35/ Iespējams, tagad ir reize, kad mēs varam Jēzu uzņemt ne tikai savā sirdī, bet arī pavisam praktiski savās mājās.

Sagatavojiet Kungam ceļu. Izbrīvējiet vietu Viņam – savā ikdienā, savos svētkos, savā dzīvē.

Rosola noliegums

Mēs esam ieslodzīti laikā: atcerēties var tikai pagātni, tagadne ir reizēm grūti saprotama, bet nākotne – nezināma. Tikai Dievs redz pāri visiem laikiem un visiem notikumiem.

116. psalma vārdos satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Visi laiki dalās uz pusēm: psalma autora (Dāvida) un Dieva darbu laikos. Cilvēciskā tagadne un pagātne ir savijusies ar dievišķo. Cilvēciskā tagadne izriet no dievišķās pagātnes. Dievs ir tas, kurš ir dzirdējis Dāvida rūpes un nepatikšanas, ieklausījies viņa lūgšanās grūtā brīdī. Tā ir darbība Dāvida pagātnē, Dieva tagadnē.

Dāvidam ir labs iemesls mīlēt to Kungu – Viņš ir uzklausījis Dāvida lūgšanas, izvilcis viņu no nāves tīkliem un elles bailēm, bēdām un nelaimes. Dāvids saka – es mīlu, jo. Es piesaukšu – JO. Viņš iesaka savai dvēselei būt mierā, jo. Aiz šī mazā vārda nāk kāda Dieva darbība.

 

Lasīt tālāk..

Telefons no augšienes

Kad es gribu būt vienatnē, es izslēdzu mobilo telefonu, atslēdzu radio un aizeju no interneta.

Pasaule paliek ārpus manu sakaru zonas. Es vairs neesmu pasaulē, viņa notiek kaut kur citur – ar savu steigu un aizķeršanos, ar savu informāciju un tās trūkumu, ar saviem cilvēkiem un notikumiem.
Es palieku ārpus pasaules izplatījuma. Manis nav, es nogrimstu informācijas jūŗas dūņās.

Kad es palieku vienatnē, ierokos aizsargslānī, uzvelku klusuma bruņas, es nonāku kādā citā raidīšanas zonā.

Mana iebūvētā antena uztveŗ pārraidi, kas īpaši šifrēta tikai vienam adresātam – manai sirdij. Tā ir pārraide no citas Sirds. Klusumā pulsē Dieva mīlestība.

T-tuk. Es, Gaisma.
T-tuk
. Atnācu pasaulē
T-tuk.
Lai neviens
T-tuk.
Kas Man tic
T-tuk.
Nepaliktu tumsībā*.
T-tuk… T-tuk… T-tuk…

Mana sirds iepukstas ritmā līdzi ar Dieva sirdi. Viņas pukstot sarunājas.

Informācijas okeāna dūņās ir klusums un kas svarīgāks par nemitīgu notikumu ņirbu un ziņu zibēšanu. Tā ir saruna par to, kas svarīgs. Vienīgais zvans, uz kuŗu tiešām vērts atbildēt.

————————————————-
*(Jāņa 8:12)

L.T.L.